| 11:37a |
Negribu!
Negribu zvanīt Tev. Nē, nē, nē. Baidos. Mūsu dzīves aiziet rutīnā. Tā nav dzīve. Tas nesagādā nekādu prieku, kad viss ir paredzams. Kad uguns dziest. Tada man neesi vajadzīga. Arī Tev diez vai tāds patīku. Tāpēc, saproti, mana maziņā, ka nezvanīšu Tev vairs. Sapratīšu, ja nosauksi mani par cūku. Atļauju. Taču Tu manā atmiņā paliksi tikai no labākās puses.
// Atkal spārnus izvelkam no šķūnīša un gatavojamies lidojumam. |