Domāju, ka tie, kas lasa Fenixa vai Minoxa žurnālus jau būs informēti par šo postu, bet ja nu kāds vēl nezina, tad atzīšos, ka mēs ar Fenixu un MINOX divas dienas tuseejaam iecas Skolu aviizhu festivaalaa. Luuk kaa mums tur gaaja…

1 diena
Ierodamies, pie reģistrācijas mūs sagaida nu ļoti smaidīga meitene, kas vēlāk ieguva palamu "saulīte". Dažu neprecizitāšu rezultātā MINOXa vārds bija kļuvis par Inesi Krēģeri, bet laika gaitā šis jautājums tika atrisināts.

Noklausījāmies Jāņa monologu – pasarg dievs manas ausis. Vismaz tagad es sapratu, kas ir izcils orators. Publika viņam beigās aplaudēja ne jau nu tāpēc, ka viņiem patiktu, bet gan tāpēc, ka viņš bija beidzis… Dažas nenozīmīgas problēmas ar projektoru skolu prezentācijas laikā (Please check the air flow), bet Jānis kā jau emulators, to visu ātri vien salaboja…

Pusdienās ejot, atklājās ka man no visas kompānijas vienīgajam ir līdzi taloni. Abi mani cīņu biedri tos bija aizmirsuši savā istabā. MINOXs kā jau apķērīgs puisis paprasīja man talonu. Bet Fenix, kura smadzenju potenciāls ir varbūt bēl lielāks par manējo, aizskrēja pakaļ uz istabu, par ko viņam arī tika lieliska iespēja izstāvēt 200 cilvēku garu rindu. Mēs ar Minoxu paēdām paši pirmie J

Kā nu gadījies, kā nu ne, man līdz bija pašraxtītais muzona CD, ko visu pasākuma laiku nesekmīgi centos piegādāt skolas DJ, kas jau bija ieguvis iesauku DJ Saveejais. Bet viņš diemžēl patstāvīgi ieslēdzās savā kabūzī ar uzrakstu Radio un laida 80.to gadu hitu un Labvēlīgā tipa sajaukumu.

Tā kā 66% komandas bija paēduši bet Fenix pusdienu vietā aprija savas līdzpaņemtās bulciņas, tad kaujoties ar garlaicību nolēmām ķerites klāt pie praktiskā uzdevuma un gājām organizatoriem prasīt atļauju ķerties tam klāt. Jānis ārkārtīgi pārsteigts pastāstīja, ka par šo uzdevumu mums vispār neko nevajadzēja zināt. Dabūjām garlaikoties… Beigās praktisko darbu tik un tā pabeidzām pirmie, kaut arī nācās nedaudz konfliktēt ar "bargo kundzi", kura iedomājās, ka viņas kā čatošanas speciālistes priekšrocības atļauj viņai iedomāties sevi par augstāku būtni nekā par mūsu komandu, kur katrs loceklis varētu pasniegt informātiku viņai pašai.

Tā kā praktiskais darbs turpinājās pat pēc vakariņām, bet Jānis, kā jau emulators laboja dušas. (Izrādas ka Iecavā cilvēki arī mazgājas un tāpeč vidusskolas dušām nav spiediena) mēs ar Minoxu, kā jau īsti futbola fani un Hattrick spēlētāji izdomājām izprintēt savu spēlētāju lapas. Tomēr viss šis pasākums izvērtās par cīņu ar Iecavas vidusskolas birokrātisko aparātu un Jāņa medībām, jo viņš redz "…aizgājis un paņēmis sev līdzi Internetu…" Beigās izprintējām savas lapas, nomaskējot tās kā salīdzinoši praktsiko darbu ekonomikā…

Tā kā istabas biedri tādi pašķidri bija, tad ātri aizgājām gulēt. varbūt tomēr man vajadzēja paņemt guļammaisu, jo es laikam biju vienīgais skolā, kas tēloja izdzīvotāju un gulēja vējjakā uz matrača, kamēr dažam rīdziniekam pat palagi bija līdzi. Nevarētu teikt, ka bija ērti, taču nākamajā rītā pamodos labi izgulējies.

Pārskatot, ka jau pirmās dienas izklāsts aizņem pusotru A4 lapu. UN es vēl nebūt neesmu pastāstījis visus pirmās dienas notikumus, kā piemēram stāstu par mūsu 10 vizītēm organizatoru kabinetā, kas ir absolūts festivāla rekords. Ja kādam ir vēlme lasīt arī kā mums gāja otrajā dienā, kas bija ne mazāk raiba, tad lūdzu to izteikt komentāros. Apraksts tiks turpināts tikai tad, ja būs vismaz trīs lūgumi.

P.S. pareizrakstības kļūdas lūdzu neņemt vērā… Es rakstu krieni vien labāk…