Tur nekā nebija.

Sat, 31 Dec 2016 08:48:19 GMT

Veco gadu pavadīšu un Jauno gadu sagaidīšu, vērojot, aprunājot un publiski apdiršot citus.

Sat, 31 Dec 2016 07:34:18 GMT

un vēl, mammīt, es tev pastāstīšu, kā tā mauka emaukojas. pirms kādiem vienpadsmit gadiem viņa vienos onlainos manā acu priekšā iepazinās ar vienu čibriku un, kā jau īsta emauka, ar viņu apprecējās un nodzīvoja 10 gadus, ne pa labi, ne pa kreisi vispār nepaskatīdamās. pēc kaut kādiem gadiem es to mauku satiku vienos citos onlainos. tur viņa viena pati savā nodabā lasīja puķītes, trenkāja dzīvnieciņus un lasīja grāmatiņas, ne ar vienu lāga nerunāja - karoče, emauka kas emauka. pēc kaut kāda laika es viņu atkal nomanīju kaut kādos onlainos - atkal viņa viena pati savā nodabā lasīja puķītes, pa humpalām meklēja sev (garas) kleitas un tamlīdzīgi maukojās un visa novēmusies vārtījās. es uz to visu šausmās noskatījos, bet nocietos un neko neteicu. pēc pāris mēnešiem pārmaukoja jēgu un pazuda - moš aizgāja ārstēties. tas bija pirms cikturtiem gadiem. šopavasar tā mauka atkal uzradās tajos pašos onlainos, bet nevis turpināja vazāties apkārt kā vecu veceņu lupatu krāsā garā paltrakā tērpta maucīga bāba, bet vispār kā kaut kāds zirgaģīmjains džeks - nu, mauka kas mauka. mani šāda viņas maucīguma izpausme satrieca tik ļoti, ka es skolas avīzē ieviesu šitai maucībai veltītu speciālu regulāru rubriku. es vairs mierīgi uz šito noskatīties nevarēju, un sāku mēģināt to pagrimteni vest pie prāta. no sākuma viegli un it kā nemanāmi liku viņai justies tā it kā kāds stāvētu aiz muguras (es tur esmu krutais džeks, manā rīcībā ir neierobežoti resursi), bet, kad viņa (viņas maucīgais zirgaģīmigais girgensons, respektīvi) pagriežas, tur neviena nav, hihi. tā dura nevarēja izskaidrot, kāpēc, bet jutās neomulīgi, un pārvācās pie ienaidniekiem - un atkal jau kā maucīgs džeks parastā džinskostīmā nevis kā visi pārējie uzvedīgie ļaudis, kas tur puspliki vienās mežģīnēs skraida riņķī. tad es viņu vienreiz normāli izņirdzu, šī sapsihojās, aizbēga uz vēl citurieni - šoreiz kā beibe ar maucīgi izsmērētu skropstu tušu. to veceni gan es vajāju tā, ka viņa vispār nevarēja mierīgi ne puķīti noplūkt, ne mušu nosist, ne kā citādi pamaukoties. bet tā dura bēgot ik pa laikam apstājās un prasīja, kāpēc es viņu trenkāju, un kas man kaiš - laikam domāja, ka man sāp vēders, un gribēja man iedot ogli, nevis ka mani vada dieva taisnīgā roka. nu karoče es viņu datrenkāju tiktāl, ka tai maukai bija pa galvu pa kaklu jābēg no mājām, jo viņas vīrs taisnīgi un pilnīgi pareizi iedomājās, ka viņa ar mani maukojas (ar kādiem 150 es, un ar visiem maukojas) nevis puķītes un grāmatiņas lasa. es biju jau priekšā it visur, kur vien viņa spēra soli, jo es to mauku briesmīgi mīlu, un man viņas liktens briesmīgi rūp, un tāpēc es viņu visur no visurienes biedēju, neļāvu paspert ne soli, visu laiku viņai neredzams un anonīms čukstēju no visiem stūriem paskaidrojumus, kāda viņa visās savās izpausmēs ir pilnīga debīliķe un, protams, mauka, novedu līdz nervu sabrukumam, vājprātīgai paranojai un mentālai paralīzei, kā arī teju līdz suicīdam, bet tad vina kaut kā saņēmās drusku parāpot, kas ir labi, jo beigtai maukai par viņas maucības neiedomājamajiem apmēriem vairs neko nevar paskaidrot, kamēr tādai, kas vēl rāpo, visu ko var paskaidrot (tikai ne ieskaidrot, jo, nu, vai ne). also, mammīt, kā jau no mana stāsta var noprast, es to mauku mūžam esmu sirdsskaidri mīlējis, un ikvienam ir redzams, cik tīras, cēlas un patiesas ir un mūžam bijušas manas jūtas.

Sat, 31 Dec 2016 01:23:46 GMT

un zinkas vēl ir mammu? tai maukai līdz 4.janvārim jāapēd desmaize, un viņa to VĒL NAV apēdusi!!! nu, jo vārtās kaut kur - kā jau sabiedrības atkritums. es nevaru, man viņas vietā ir tik šausmīgs kauns un slikti ar sirdi no tā vājprāta, kas man te jāredz, un no tās neapēstās desmaizes. un kā viņa vēl to desmaizi ēd! čāpstinās, drupčas birst, - labāk vispār nebūtu ēdusi. nē, paga, saputrojos. lai neēd, bet lai ēd. pofig, ēd vai neēd, tāpat mauka.

Sat, 31 Dec 2016 00:48:08 GMT

mammu! tā mauka paprasīja vīnam, vai tai figņai jāsprauž usb vads, vai puļķi. tagad vārtās kaut kur visa novēmusies. nogāju viņai garām, lai viņa REDZ, kā man viņu tādu kauns sveicināt, un pēc tam uzrakstīju par viņu sūdzību skolas sienas avīzei. cerams, ka izslēgs no skolas. lai man nav jāskatās uz tādiem deklasētiem elementiem. bet, kad viņu izmetīs, es vienalga viņu atradīšu, un noskatīšos visās viņas neģēlībās, jo ienaidnieks ir jāpazīst.

Fri, 30 Dec 2016 17:51:46 GMT

Labi, šmurgulēni, nesalauziet te visu, kamēr es vaktēšu sīko.

Fri, 30 Dec 2016 14:52:01 GMT

bet nepūlies necenties tā
es jau esmu visu aizmirsusi tik un tā

Tue, 27 Dec 2016 14:52:56 GMT

Kāpēc tu tik sirsnīgi pūlies sabojāt manu dzimšanas dienas prieku.

Tue, 27 Dec 2016 13:19:09 GMT

poliamors haha. vispār labs grupas nosaukums.

Tue, 27 Dec 2016 13:17:13 GMT

un beidz gvelzt. kaut gan nē. lūdzu, nekad, nekad nepārstāj gvelzt.

Tue, 27 Dec 2016 13:14:32 GMT

beidz īdēt, un tak nāc pie draugiem. tas attiecas tieši uz tevi.

Tue, 27 Dec 2016 13:11:24 GMT

robot, piesargies!

Mon, 26 Dec 2016 22:24:17 GMT

stulbi, ka man tas vispār jāsaka. un kas atkal. kasatkalkasatkalkasatkal.

Mon, 26 Dec 2016 22:21:35 GMT

davai šodien bez sūda un dienas sabojāšanas. šodien par mani labu vai neko. labi?

Mon, 26 Dec 2016 12:03:12 GMT

Nesaprotu, kādēļ visu laiku jātek pakaļ pa pēdām, un vienā laidā jākladzina, cik ļoti kāds kādam nepatīk, un cik ļoti kādam kādu nevajag. Vienā laidā. Cilvēks pat desmaizi nevar mierīgi apēst.

gg

Sun, 25 Dec 2016 23:15:54 GMT

visu cieņu robotiem - mellajiem atriebes eņģeļiem. parasts mirstīgais tur var tikai noplātīt rokas. laikam tās nav pat dusmas vai atriebība, vai rūgtums, vai jebkas cits cilvēcisks, kas tevi vada, bet vienkārši kaut kāda sen uzrakstīta search'n'destroy programma. robots pats nemaz nezina, kāpēc viņš močī ar saviem lāzeriem. šova dēļ - tas pats par sevi, bet vēl kāpēc - nezina un zināt nevar, jo robots. bet bet ja esi robots piesargies.

Sat, 24 Dec 2016 13:40:25 GMT

muldoņa :)

Sat, 24 Dec 2016 02:13:40 GMT

numerologs ibio

nē nu tiešām. nez no kurienes tie numerologi grābj tos savus maģiskos ciparus un skaitļus.

Thu, 22 Dec 2016 09:11:25 GMT

Kuš. Ne tagad.

Thu, 22 Dec 2016 01:01:07 GMT

Bļe, nu, kas atkal.

Tue, 20 Dec 2016 10:07:23 GMT

(Tagad pareizajā - saidžurcī)

Ko tu vari mani visu laiku ļečīt un mācīt dzīvot. Man nav, ko nožēlot. Es nevilcinoties piepildīju sapni un piedzīvoju kaut ko neaprakstāmi skaistu. Vai tu vari teikt to pašu? Kamēr es mīlēju un tiku mīlēta - desmit gadus visu laiku nepārtraukti roku rokā -, tu krāji indi. Kamēr es pēc kritiena centos uzsvempties augšā, tu savu rūpīgi krāto indi šļāci man virsū. Tā vietā, lai piepildītu pats savu sapni. Nē, paldies, es negribu būt tavā vietā ar taviem sasniegumiem - un ar tavu indes podu - un ar tavu gļēvumu. Man bija pašai sava - visfantastiskākā - vieta uz pasaules. Labi, varbūt nesanāca gluži uz mūžu kā plānots, bet vienalga es tos desmit gadus nemūžam nemainītu ne pret ko.

Un vēl jau nekas nav beidzies. Par spīti visiem taviem pūliņiem. Varbūt mēs arī kādreiz izšķirsimies. Bet ne tevis dēļ. To tev savu sasniegumu burtnīciņā neizdosies ierakstīt. Vai zini, kādēļ? Jo mēs bijām īsti un pa īstam. Varbūt vēl būsim. Varbūt ne mirkli neesam pārstājuši būt. Mēs taču aizvien ik dienas sarunājamies. Katru. Dienu. Par ikdienišķiem sīkumiem, prozā - nu, kā jau vīrs ar sievu. Kamēr tu raksti melnu, melnu dzeju. Ej, pārvērt arī tu savu dzeju prozā, un lai tev izdodas labāk nekā man.

Tue, 20 Dec 2016 00:29:31 GMT

No neizmīcītas mīklas ceptu bulciņu fosīlijas. And that's all there was to it. Jēziņ.

Labi, ka tagad zinu, un nu ir miers, un es beidzot varu sākt normāli funkcionēt. Krīt priekškars, bet lustra un viss pārējais paliek vietās. Temporāro razborku žurci var taisīt ciet.

Mon, 19 Dec 2016 16:40:13 GMT

ssssssssssssssssss

Mon, 19 Dec 2016 02:20:41 GMT

Vai tu gribētu būt benzīnā samērcēta lupata, ko bāž kādam purnā?

Sun, 18 Dec 2016 14:26:01 GMT

"Tonnām mīļuma un maiguma" - to jums alien robotu orientācijā mācīja, ja? Kad visi raustāmie striķi trūkst, vai ja sadursmē pretiniekiem ir pārsvars, tad iemetiet cilvēku pūlītī "tonnām mīļuma un maiguma" granātu - šiem vārdiem uz cilvēkiem ir ļoti spēcīga iedarbība. Un atkāpieties. Un atgriezieties pie ierastās un tūkstoškārt pārbaudītās efektīvās taktikas - uzbrukuma no slēpņa drošā attālumā. Tikai nepārforsējiet. Pa reizei radioaktīvās šautriņas nomainiet ar viegliem stimulantiem. Jūs nevēlaties, lai subjekts izlaiž garu par ātru. Jūs vēlaties, lai subjekts laiž, laiž ārā garu, bet līdz galam neizlaiž. Noturiet viņu pastāvīgā pirmsgaraizlaišanas stāvoklī. Ja subjekts atļaujas sajusties pārlieku glīts, pārlieciniet viņu par pretējo. Izsmejiet viņa apģērbu. Viņa draugus un tuviniekus - esošos un bijušos. Gudrs un talantīgs viņš jau nejūtas, tādēļ jums tikai jāpārliecinās, ka šajā jomā nekas nemainās.

Un nekad. Nekādos apstākļos neaizmirstiet, ka cilvēki, kas jūsu acu priekšā iemīlas, ir bargi jāsoda.

Sun, 18 Dec 2016 10:29:47 GMT

Pat daudzi suņi nepadodas dresūrai. Kur nu vēl cilvēki.

Kas atkal?

Tak ej dzīvo un dzīvojies laimīgs. Vai man skauž? Kāpēc tu man centies uzstīvēt virsū skaudību? Nu, neskauž man tava laime, neskauž. Es tev vēlu visu to labāko, un priecājos, ka tev tas ir. Samierinies ar to.