| Es vienkārši tā prātoju. |
23. Sep 2007|23:46 |
Vot te es sēžu šajā cibā. Citi uzskata, ka baigi prikolīgi ir "ciboties". Mu esmu uzrakstījis 3 postus, man ir divi komentāri, bet nu baudu es nekādu dižo negūstu. Taču ir intersanti reizēm kaut ko uzrakstīt. Kaut vai sev (lasi-priekš sevis). A kas tas par draugu būšanu šajā portālā? man kautkā neviena drauga nav. Būsiet mani draugi? :)
Un vēl- kad es ieeju vienkārši klab.lv, es nevaru atrast savu ierakstu arhīvu.
Par šodienu:
Baigi intersanta diena- aizbraucām uz Rīgu, uz beisbola treniņu (mēs sākam veidot beisbola klubu, so tāda kā pieredzes iegūšana), mums tur patiešām daudz ko iemācīja. Lai gan es atkal sāku justies tizls, tas nemazināja prieku par iegūto pieredzi. Vēlāk kautko pa mājām, bet vakarā tikos ar draudzeni - viņa man vienkārši ir superīga. Es apzinos, cik ļoti es viņu mīlu un gribu, būt kopā ar viņu. Īstenībā viņa ir baigi labs cilvēks un man navajag neko citu, kā būt blakus viņai un, lai viņa ir laimīga.
Par vakardienu:
Kaut arī man bija dzimšanas diena, nolēmu brīvdienu neņemt, aizgāju uz darbu. Mamma daudz visādu cienastu sastiepa, biju dusmīgs, toties bija, ar ko tautu uzcienāt. Forši, ka tik daudzi arī ienāca. Tādos brīžos, es saprotu, ka cilvēki mani novērtē, esmu viņiem kaut kas vairāk par vnk cilvēku, ar ko var kārtis uzspēlēt. Arī druagos un pa telefonu apsveikumi bira kā pupas no pāksts, so tīri laba diena. Vienīgi vienai tantei neizdevās palaist programu, par ko mēs neesam atbildīgi, viņa bija baigi dusmīga. Laikam vajadzēja tomēr pateikt, ka dators dara to, ko liek, nevis to, ko lietotājs grib. |
|