piliens

nu nevaru vairs pagulēt, ja kāds atrodas manā istabā, par gulēšanu vienā gultā nemaz nerunājot
augu nakti mocos, staipos, grozos,
ne es guļu, ne tas otrs cilvēks,
prom no manas gultas un istabas, tā tālāk, lai no rīta varētu ar laimīgi gulējuša cilvēka smaidu uz lūpām pateik laburītu, nevis burkšķīgs izgāzsties no gultas un pusaimidzis censties nesarunāt muļķības.

vienas vienīgas mocības ne saldais miegs un atpūta.

mans personīgai lauks laikam ir izpleties jau vairāku metru rādiusā un jebkurš, kas tajā uzturas vairāk par divām stundām, sagādā tikai nepatīkamas sajūtas. tas viss jau tikai manas trauksmes dēļ, kas ļoti ceru, ka drīz pāries.