|
Mar. 8th, 2005|12:59 am |
Vakarnakt pēc diezgan jaukās sarunas ar (http://journal.bad.lv/users/bez4pieci/201726.html) man aktuālajā grāmatiņā uzskrēja virsū vēl nedzirdēts izgudrojums – Garīgais Materiālisms. Esot tāda piesavināšanās tieksme - novedot pie tā, ka apgaismība mums rēgojoties kā tāds apsolītais burkāns ceļa galā. Šodien krītošo sniegu paceltu galvu pētīdams un prātuļodams par to, kāpēc laiku un laiku vienā vārdā saucam, gandrīz uzskrēju virsū diviem skolnieciņiem, tādiem galīgi maziņiem, abi apkampušies stāvēja ielas malā, aizvērtām acīm cieši viens otram piekļāvušies, meitenīte smaidīja, puisītis izskatījās uz laimes asarām gatavs...
Nez kā tad sanāk – vai šitais arī klasificējams kā garīgais materiālisms? |
|