|
Nov. 18th, 2004|12:01 am |
tai pašā upē otrreiz neiekāpsi.... Bet tas viens cofeeshops, ar burvjumāklsinieku spoguļbumbas cepurē un žaketē, kurš pie ieejas pārdeva kāšus un mācēja runāt ar mīmiku... Ja Tu tur vēl esi, Tev tas jāatrod! Vēl iezīmīgi bija tas, ka gar griestiem gāja kaut kāda milzīga truba, kura ik pa laikam ar baisu troksni izpūta dūmu (jā, likās jau gan, ka zāles dūmu:) mutuli, kas piepildīja visu telpu. Meklē! Un tur bija vislabākā zāle, kādu es jebkad... bet nu es jau neko. |
|