| Banālums? |
Mar. 29th, 2005|09:22 pm |
|
Sen nav nekas banāls ticis rakstīts,vismaz man liekas,ka izvairos no banālām lietām,jo banalitāte saistās ar kko nepieminēšanas vērtu,kam nav jāvelta uzmanība.Bet tagad radās domas par atkal stulbo laiku,kas skrien un skrien..daudz esmu rakstījis,bet viņš visu laiku par sevi atgādina un tāpēc joprojām rakstu,jo nevēlos izaugt un kļūt vecāks,nevēlos beigt skolu,nevēlos nošķirties no bērna naivuma un mulķības,nevēlos nesagaidīt vasaras beigas,kad mazie puišeļi,baltos kreklos un melnās vestītēs saģērbušies,ar puķēm rokās,plūda uz skolām,nevēlos nesagaidīt ziemas iestāšanos,kad tie paši puišeļi svieda cepures pa gaisu un pikojās kopā ar meitenēm skolās pagalmā,jo brīvas nedēļas solīja atpūtu un arī kādu svētku brīnumu,nevēlos atkal nesajust uztraukumu,kad būs visas skolas priekšā jāuzved kāds priekšnesums vai jāaistāv kāds darbs,nevēlos vairs nebūt kopā ar savējiem skolas baseinā,kurā vismaz uz 2h visi kļūst par piecgadīgiem un ārdās,mēģinot no malas ielekt gumijas riņķī ar galvu uz leju,jo saprotu,ka kādreiz es arī pats varēju tajā visā piedalīties un arī to darīju,bet,liekas,ka tagad būs tajā visā vienkārši jānoskatās ar lielu smaidu uz lūpām un skumju smeldzi sirdī.Apjautu,ka šīs bija manas pēdējās pavasara brīvdienas - vairs tādu nebūs,ja vien nepalikšu uz otru gadu :) ... mazliet aiz naivuma,bērnišķības tomēr gribētos :) |
|