| Eh... |
Jan. 7th, 2005|11:35 pm |
Nu tā..atkal viens gads riņķī.Sen neesmu iecibojis kko,šovakar,liekas ir atkal laiks.Pirmā jaunā gada nedēļa ir pagalam,tāpat kā tas sasodītais mērkaķis..tagad gailim laiks uzdarboties un sabozt savas spalvas.Īstenībā šis bija pirmais jaunais gads,kad man tiešām bija,ja tā varētu teikt, Jaunā gada sajūta-tajā ietilpst vecā gada pārdomas par izdarīto un tā sagaidīšanas tradīciju prieks.Kkāds māņticīgs biju kļuvis-centos laikā atdot visus parādus(pēdējo atdevu tikai 31ajā...ups:)),apmaksāt visus iespējamos rēķinus,kārtīgi novannoties...darīt visu pēc ticējumiem.Pati sagaidīšana arī bija TĀ NEKO :) (tas pārāk maigi teikts:)) un pats labākais,ka pats LIELAIS NOTIKUMS tika biku nokavēts :),bet tas jau nekas,galvenais,ka mums vēl bija viens vienīgais šampis :) Pārdomājot veco gadu,secināju,ka lai gan tas bijis grūts gads es nenožēloju neko,ko esmu izdarījis un ieguvis.
Tagad atkal skoliņa un pats pēdējais un izšķirošais pusgads..īstenībā (nu it kā nedrīkst teikt-māņticība :))es esmu piepildīts-varētu teikt,ka manā dzīvē nu ir viss,tagad tik sisties uz augšu un darīt visu,lai saglabātu harmoniju un prieku,satraukumu,ko sajūtu viņai tuvojoties.Jo kāds gudrais (es jau,protams,neatceros,kurš tieši :)) ir teicis,ka tu nejūti patiesas jūtas pret cilvēku,ja ejot viņu satikt,nejūti satraukumu-bet tas ir savāds satraukums,kas atšķiras no visiem eksāmenu un pirms skaitāmgabalu deklamēšanas skolas priekšā uztraukumiem,tam ir tāda burvība,kas sirdij lēkt augstāk nekā saule aust.
Nesen sāku saprast,ko īsti vīrietim dod sieviete.Ir reizes,kad tieši viņa spēj likt viņam saprast savu vērtību un to apzināties.Iespējams,daudzi netic,ka spēs darīt laimīgu tieši šo daiļo būtni,jo kā tā var būt-es taču neesmu viņas cienīgs,ko ta viņa ar mani tagad...nēeeee?Bet īstenībā tā tas nepavisam nav-ja vīrietis spēj darīt savu sievieti laimīgu-viņa dos tam savu atbalstu un iedrošinās viņu uz lielām lietām.Cerams,ka mana rožainā pārliecībā būs pareiza :) un pamudinās dažus indivīdus uz pozitīvismu. |
|