| Garastāvoklis |
Nov. 9th, 2004|05:20 pm |
Par sevi es saku,ka esmu garastāvokļa cilvēks,jovienā laikā varu vnk mierīgi sēdēt un viegli ar acīm skatoties pār telpu domāt savas domas.Dažreiz tās ir domas ir par neko-par klusumu. Citā brīdī toties prāts atveras un varu darīt visādas dīvainas lietas.Varbūt,ka mēs katrs esam savā būtībā esam nedaudz garastāvokļa cilvēki,bet redzot tuvu personu skumstot,gribas viņu uzmundrināt,jo domā,ka nav labi tādam skumīgam būt-tas grauj prātu!Tas piepildās tumšām domām un tas nepavisam nav vajadzīgs.Bet varbūt cilvēks vnk grib būt likts mierā un tādās dienās nevajag viņu traucēt-garastāvoklis mainīsies un to uzreiz varēs pamanīt-atkal viss būs pavecam.
šodien atkal mazliet nobesījos,jo sapratu,ka dažas stundas vnk atsēžu un neko nepaņemu no tām līdzi.Tādējādi šo laiku varētu pavadīt lietderīgāk,bet nu neko darīt. |
|