| Apnicība. |
Oct. 21st, 2004|04:32 pm |
Man sāk apnikt šīs pasaules iekārtojums. Visi kaut kur skrien, visiem tik daudz kas jāpadara, ja necentīsies nekā nesasniegsi...bet galvenais, ka pats jau arī esi iekšā šai virpulī. Lūk, piemēram, man vēl līdz rītdienai tik daudz jāpadara, bet ir tik maz laika. Pēc 1h man būs lekcijas un mājās būšu ap 10tiem un tad mani gaida rezencija un KD iespējams manā galvenajā priekšmetā, bet šobrīd es neko nedaru, lai paildzinātu sev šīs nakts miegu un zināt kāpēc - jo negribu - man kaut kā apnicis centies un triekties pēc kaut kā, jo liekas, ka materialitātē neslēpjas tā pilnīgā cilvēka laime - tā ir jāmeklē dimetriāli citā parādībā. Tagad ļoti vēlētos vienkārši atpūtu (ar apziņu, ka nekas nav jādara). Ļoti vēlētos, lai kāds noņem no manas galvas to sajukuma sajūtu, kas pēdējā laikā mani pārņem aizvien biežāk. Un ja tā sajūtos tagad, tad kas būs vēlāk?? Traki!!!!!!!!!!! Labi, ka vismaz pazīstu kādu, kas iespējams to varētu izdarīt - vismaz ir cerība uz gaišāku nākotni.
P.S. Paradoksāli, bet jau 3šo gadu pēc kārtas esmu aplaidis ar gribu visus savas ģimenes locekļus - apsveicami. |
|