| Par Lietu |
Aug. 8th, 2004|11:09 pm |
Skyhell iedrošināts nopublicēšu vēl kādu dzejolīti par tieši viņai tuvu tēmu:
LietusMākoņi
Lietus aizskalo prom pasauli
Lietus aizskalo projām mani no pasaules
Renstelēs klusi tas skan
Dzird to, bet nemana
Varbūt nemaz nelīst
Tik mākoņu par daudz
Sarodas tie, kad nav ko darīt
Nopūšas klusi, jo grūts mūžs tiem
Raud asaras klusi pār plašumiem
Klejo tie pa debess jumu
Vientuļi vieniem
Kā putniem, mājās traucošiem
No rudens aukstā vēja bēgošiem
Tik no aizņemtības Saule raida tos prom
Saka, lai nerādās tuvumā šai
Vienīgi Mēness, draugs, nesmādē
Tam naktī arī gribas patērzēt.
Rīt jābrauc pie slimās vecmammas, pāris dienas varēšu atbrīvoties no visa, kas atrodas manās mājās. Mierīgi mēgināšu pabeigt Remarka grāmatiņu, ko studēju jau laikam visu vasaru. Šodien sēdēju pie PC un acis kaut kā aizvirzījās uz sienas kreiso pusi, kur stāv mans kalendārs. To aplūkojot secināju, ka 3 nedēļas un viss..atkal mācību process. Atkal sāka uzmākties domas par pēdējām mazāk nekā 365 dienām skolā, par augstskolas meklējumiem, eksāmeniem...labi, viss, šito tematu pašlaik slēdzam, par to domāsim...labāk nedomāsim. |
|