| Nu vai zinies! |
[Feb. 13th, 2005|12:42 pm] |
| [ | mood |
| | bik skumjšs | ] |
| [ | music |
| | Tramvajs pa gaisu - Viņas soļi ir debesis | ] |
"Nesen vēl viss bija tik labi..es vēl tagad atceros, kā turēju viņu savās rokās..kā piecēlāmies no rīta..viņa mani apskāva..kā staigājām līdz trijiem naktī un runājāmies par to,kā svinēsim kopā mūsu dzimenes,jo tās ir vienā laikā un vēl vasarā..idille..Un tad viņa atsūta sms,kurā rakstīts,ka viņa ir sagājusi atkal kopā ar savu bijušo draugu.."
Tā jau saka,ka vīrietis ir tas,kurš pieķeras pirmais,bet sievietēm ir vajadzīgs laiks,lai saskatītu to visu labo partnerī un tad,ja viņas pieķerās,tad tā kārtīgi.
Pat neatceros,ka kādreiz mēs tā kopā būtu izstaigājušies,jo nedomāju,ka viņš man tā uzticēsies,bet pēdējā laikā kkā esam kļuvuši tuvāki - tas par manu bērnības draugu,kuru vakar pameta meitene,kura viņam tiešām patika..bet varbūt tikai "rozā brillītes"..kas zin?Nu jā,tā gadās,bet džeks tiešām bija sagruzījies..staigājām gar šoseju un viņs neskaitāmas reizes kliedza:"Kāpēc??,nu kāpēc tā gadās??"Sākām domāt,ka varbūt liktenis ir atspēlējies,jo pirms kāda laika viņš,nespēdams pavēlēt savām jūtām,pats pameta cilvēku?!
Grūti,grūti ir saprast tādu sāpes nesošu rīcību,bet viņa droši vien nemaz nezin cik ļoti viņš bija viņai pieķēries.
Pats ar mazliet pārdomāju un lai cik grūti kādreiz var sanāk,jāmēģina visu ir vērst par labu,jāpavada kāds laiks pārdomājot,nedrīkst jūtu uzplūda lēkmes laikā aiziet prom un atstāt tuvāko sāpēs!Tas ir visparastākais egoisms..mēs taču dzīvojam humānā pasaulē,kur tak pastāv kkādi cieņas principi..bet viena īsziņa pagrieza visu par 360 grādiem..tikai pāris vārdu telefona ekrānā.. |
|
|