|
26. Maijs 2010|16:02 |
Šodien LU Satversmes sapulces sākumā atkal jau bija iespēja pārliecināties par to, ka skaļš populisms uzvar saprāta balsi. Visi studenti kā viens, gluži kā aunu bars, padzird Edvarda kaismīgos vārdu par to, ka nu tik būs, nu tik mēs aizstāvēsim studentu intereses, un viss - klapes acīm virsū, neko vairs nesaprot un tikai balso pēc stabules. Muļķu bars, pilnīgi dusmas!
Ir forši, ka tiek konstatēta problēma, forši, ka to vēlas risināt, bet metodes.... nu piedodiet...
Savā rīcībā nedrīkst darboties arī pretrunā noteiktiem likumiem, piemēram, kārtības rullim. Ja ir pateikts, ka tā nedrīkst, tad nedrīkst, un paši vien tie bērni ir vainīgi, ka nav savu papīra gabaliņu iesnieguši ātrāk. Ja būtu iesnieguši ātrāk, tad arī jautājums tiktu izskatīts, tiktu meklēts kompromiss, bet cīņa par kaut ko tikai principa pēc, parāda to, ka tieši studenti ir tie, kas visu laiku ir PRET un nevēlas RISINĀT problēmas, bet tikai taisīt tās. Jā, tā ir attieksmes paušana, un gaužām stulba pie tam. Nav brīnums, ka katrs otrais Universitātes darbinieks studentu pārstāvjus ienīst kā sugu.
Trakākais ir tas, ka studenti pat apzinās, ka nav nozīmes, vai konkrētais jautājums tiktu izskatīts šajā sēdē (kas nav saskaņā ar kārtības rulli) vai nākamajā sēdē (kad visu būtu iespējams jau laicīgi izrunāt un kad tas būtu arī saskaņā ar visiem iekšējiem noteikumiem) nekādu atšķirību neradītu. Viņiem vienkārši gribās padir....ies.
Paldies par uzmanību! |
|