|
[19. Jan 2007|20:48] |
Mani sārtie ziloņi vēl joprojām nepabeigti stāv pie sienas un gaida manu pieskārienu. Nespēju viņiem vairs pieķerties, jo uzmācas dusmas ikreiz, kad ota tiem piespiežas. Viss nenotiek tā, kā ir iecerēts, man liekas, ka pie vainas ir tās krāsas. Bet es viņu pabeigšu, vajag. Alla gaida. |
|
|
Comments: |
Ka es esmu ļoti skaista un ka man dzīvē viss būs kārtībā.
Viņa to teica, pirms kāda laika un tas būs attiecās arī uz šo brīdi. Es nesūdzos, Valt. Tu esi tas, kas to dara.
Tu stāsti, ka neesi apmierināts ar savu dzīvi. :)
Nē es tev pastāstu kā man sokās - un jā es nēsu apmierināts ar savu dzīvi jo līdz šim nēsu sasniedzis savus sapņis. Es baudu to kas man ir un cik maksimāli es to vien varu darīt. Es dodu cilvēkiem tik cik es spēju viņiem dot un ņemu pretīm tik cik tie man spēj dot.
Es piepildu savu sapni un ceļš uz manu sapni ir rožlapiņām klāts , gar sāniem to mirušie ķermeņi kas man dzeļ un dur. Ērkšķi. | |