| Šodien ūdeni, lūdzu! |
16. Jan 2007|20:50 |
Manī beidzot ir pamodies Mārcis. Tā es viņu saucu, jo, kad viņš pamostas, man liekas, ka manī ienāk neliela daļiņa no Mārča. Mārcis ir tas, kas visu laiku mācās, izzina, lasa, meklē mieru (nu vismaz es viņu tādu redzu, lai gan tajā pašā laikā viņš ir apmaldījies psihopāts). Manī ir tas feelings, kas man ļauj sēdēt pie sava rakstāmgalda stundām ilgi un borēties cauri grāmatām, jo ir sajūta, ka jebkas, kas nonāk manās rokās, mani audzina. Es dievinu, ka varu netraucēti mācīties līdz deniņos iezogas spiedoša sāpe. Brīžos, kad parādās Mārcis, jūtos arī nedaudz kā slimais vīrs no filmas "Beautiful mind". Es tikai ceru, ka Mārcis tik drīz mani nepametīs.
Es uztaisīju Mārcim dāvanu (ne nu gluži Ziemassvētkos vai kādos citos svētkos). Tās ir krellītes no mandarīnu miziņām. Viņam patīk tās turēt kabatā, jo to smarža ir valdžinoša. ES ceru, ka šodien saņemšos un arī to iesaiņošu, lai rīt varētu aizsūtīt. Diez vai viņam patiks?
Šodien beidzot realizējās pus gadu kaltais plāns - braukšana ar Ieviņu uz baseinu. Nolēmām to darīt katru 2dienu plus vēl arī iet uz zāli, savādāk Diezel sāk sūdzēties.
Viss - Dakteris Māja. |
|