| Atceroties dzirnavas pie ausu ļipiņas. |
28. Apr 2009|12:47 |
|
Tagad viss nedaudz citādi. Ienākot pa durvīm neviens vairs nesagaida ar skumjiem vientulības kliedzieniem, vannas istabā neviens vairs nelamājas par to, ka izlietnes rīkle atkal norijusi kādu auskaru, neviens vairs nesmejas par izmētātiem cigarešu izsmēķiem zem gultas, palodzes vairs katru dienu nav jātīra no pelēkajām sliedēm, nakts vidū nav neviena, kas neļautu gulēt, bakstoties gar guļamistabas durvīm, uz plaukstām vairs neparādās jaunas švīku pēdas un arī salto paraugdemonstrējumus vairs neviens neveic. Māja palikusi bez mazās dvēselītes. Žizeles jau pāris dienas vairs nav. |
|