|
10. Mar 2009|19:27 |
šī atkal bija viena no manām dīvainajām dzīves dienām, kuru nevajadzētu aizmirst pēc būtības nekad.
tagad sēžu un skatos kā viņi abi sarunājas, plāno un bīda viens otru. Viņi, kas vēl pirms minūtes mēģināja viens otram likt kāju priekšā. tas rada manī tādu kā miera sajūtu.
un vispār, man sāk patikt mana dzīve. tā skrien, un es laikam ņemšu pretī visu, ko tā spēj dot. zaudēt taču nav ko, vai ne? |
|