| beidzot mājās |
[5. Apr 2009|18:27] |
te tomēr kaut kas ir. un to nevienam neizdosies pamatoti noliegt.
ir tik viegli gulēt kastaņu gultā, ļaut saulītei mani sildīt, baudīt tikko iztecinātu bērzu sulu, smieties par to, kā māmiņa man kutina seju ar pirmajiem sniegpulkstenīšiem, vērot gaisā lidojošus tauriņus un bizbizmārītes, ieturēt pusdienas svaigā gaisā, elpot maigus ugunskura dūmus, atkal piesēsties pie klavierēm, mīļot mājas minčus, priecāties par brāļa priekiem, klausīties tēta dungošanā un ģitārspēlē, atvadīties no pēdējā sniega un vēl un vēl... te saulīte silda līdz pat 26 grādiem, bet cilvēki vēl karstāk.
kaut jums visiem tā būtu! |
|
|