| |
[19. Jan 2009|11:14] |
Varu tikai klusībā noplātīt rokas un domāt, kur, ellē, esmu iepinusies.
p.s. - šodien jau atkal lielā cīņa. Īkšķus, īkšķus! |
|
|
| |
[19. Jan 2009|11:27] |
Pa karotītei. Un tā visi mani pamazām apēd. Pa karotītei vien.
Pēc rītdienas es noteikti iešu barot pīles ar svešiniekiem, jo zināmie cilvēki kaut kā pārāk daudz grib no manis. |
|
|
| "Es redzu, ka viņa stāv vidū, visi uz viņu skatās un apbrīno, bet tas ir par ko citu..." /Alla/ |
[19. Jan 2009|23:58] |
Es pat fiziski sajutu, kā viņa pārtrauca strādāt. Galvas sāpes atgriezās kā paisuma vilnis. Un arī no truluma sajūtas gandrīz vairs ne miņas.
Tagad tikai liekas, ka viss kaut kā slīd no rokām ārā, kam, protams, seko manas neracionālās bailes, un līdz ar to arī paralīze. Skatos uz savām eksāmena biļetēm kā uz tukšu gaisu.
Ā, un jā, atkal kāroju tieši tos apskāvienus, ko nevaru dabūt. Arī tas kaut kā nedaudz dzen izmisumā. Lai gan pelnītā varbūt.
p.s. - es atkāpos. Tas bija labākais, ko šodien izdarīju. |
|
|