| |
[25. Aug 2008|08:21] |
Es zinu, ka ik pa laikam pieļauju dažādas kļūdas. Lielākas, mazākas - nav svarīgi. Tās piesārņo manu ceļu ar bedrēm. Nevienam gan nepatīk braucot kratīties, tomēr tas vismas ļauj palikt nomodā.
Bet es vairs nekaunos par savām kļūdām, jo tās ir manas. Tās mani māca un pilnveido. Vismz man gribētos tā domāt.
Un Remarks jau arī teica, ka nav kauns par muļķi piedzimt, bet tikai nomirt. |
|
|
| |
[25. Aug 2008|23:40] |
2 diennaktis pavadītas pilnībā bez miega. Prāts kaut kā dažbrīd šilierējās, un viss, ko tādos brīžos spēju pateikt ir:"Nā, nā, nā, na, nā..." Miegs mani joprojām nevilina, jo esmu iemesta stāvoklī, kas nu jau sāk līdzināties bezmiega eiforijai - apkārtējie vismaz līdz galam kaut kā netic tam, ka neesmu dzērusi ne pilīti grādīgās dziras.
Un vēl, protams, mana balss. Tā atkal sāk skanēt kā sievietei mis "4 cigarešu paciņas dienā".
Pa naktīm sāku nodoties Bībeles studijām, un diemžēl ar katru rindiņu mana ticība tikai mazinās... Daudzum daudz pretrunu un jautājumu es rodu, kas nespēj mani pārliecināt par Svēto rakstu dievišķo izcelsmi.
Vispār liekas, ka dzīves karuselis sāk griezties arvien ātrāk un ātrāk. Ceru tikai, ka noreibstot neapvemšos. (Priekā!)
Nu ko, vēl vienu nakti? ;) |
|
|