| |
[11. Dec 2007|21:55] |
Cik stulbi ir sajusties vienam pašam un maziņam, kas spirinās ar kājām un rokām par savu taisnību. Cik stulbi ir saprast, ka visi, gan labie, gan sliktie darbi kaut kur atdurās. Un atdurās pret trulajām tautas masām, pret pūli, kas nezina, no kuras dirsas tikko izvilkuši savu galvu. Un kā gribas garas un spēcīgas rokas, kas var visu, bet izrādās, ka ir jāaprobežojās ar tām, kas ir (vismaz šobrīd) un jāpacieš asie sitieni pa nagiem, kas vairāk sāp kaut kur dziļāk.
Un tomēr cik labi ir saprast, ka neesmu tikai bezjūtīga kuce. Es jūtu citu sāpes. Tas ir sāpīgi, pat ļoti, bet tomēr labi. |
|
|