| 3. diena |
[19. Okt 2007|21:56] |
Cilvēkus izmanto, jo viņi vēlas, lai viņus izmanto. Tas padara viņus par mazajiem nabadziņiem. Tas "attaisno" viņu vēlāko žēlošanos, sūdzēšanos un ņerkstēšanu. Nu un? - es teikšu. Katram savas problēmas, un katram pašam jāprot ar tām tikt galā.
Vai es kādu izmantoju? Jā! Visus! Iepūtiet man! Tāda ir mana un ikviena cita cilvēka daba. Un kādēļ gan ne? Es izmantoju, bet arī ļauju izmantot sevi. Lai vēlāk varētu čīkstēt? Jā, tieši tā! |
|
|
| 3. diena |
[19. Okt 2007|22:21] |
Visi pēc kārtas slimi ar rudeni, bet es atkal rakstu. Gan viens, gan otrs ir nepareizi. Bet varbūt nav nekā pareizāka, jo tas pauri plēš uz pusēm un lej tajā spožu dzīvsudraba straumi.
Šodien visi smird pēc cilvēkiem. Vai drīkste teikt "smird", vai arī noteikti jāsaka šis "smalkākais" vārds "smaržo"? Man liekas, ka smird, lai gan vareni patīkami, jo šīs smaržas mani pievelk. Vienmēr esmu bijusi nedaudz traka uz cilvēku smaržām. Pēc cigaretes, pēc zīdaiņa, pēc ķiplokiem, pēc dušas, pēc sviedriem, pēc seksa... Smaržas ir tas noteicējs, pēc kurām es cilvēkus iekāroju. Un laikam nav viegli man izdabāt. Vislabāk smaržoja Džonijs Deps. Laikam vajadzēs viņu atkal kādu dienu satikt.
Šodien man salikās, ka sajutu pati savu smaržu. Asu, kodīgu, tajā pašā laikā tik maigu, saldu un patīkamu.
Un vabūt es tikai meloju. |
|
|