| |
[1. Jun 2007|22:18] |
Dienas ar sevi.
Es vēl joprojām šodien neesmu apģērbusies. Mugurā tikai viņa jaka, kas knapi nosedz dibenu. Bet ko gan man vairāk vajag, ja es visu dienu vārtos pa gultu? Nē, es neslinkoju. Es mācos. Studēju jaunlaiku filosofiju, Darvina atklāsmes un mūsienu filosofijas pamatvirzienus. Ik pa laikam apguļos uz muguras un atkal domāju par brīvību. (Neiespējami, vai ne?) Pieceļos tikai uz pāris minūtēm, lai aizietu uz tualeti vai virtuvi pēc sulas glazes un kāruma.
Šādi netraucēti brīži mani vienmēr padara absolūti mierīgu. Liekas, ka nekas mani nespēj satricināt. Manu ašo soļošanu pa māju nomaina lēna slīdēšana, acu plakstiņi virinās 2 reizes lēnāk. Steigai vienkārši vairs nav nozīmes. Es skatos spogulī. Man aizvien ir mazliet čirkaini mati. Acis nedaudz pievērtas un uz lūpām viltīgs smaids. Es pati sev patīku, jo man liekas, ka es izskatos pēc pasaku elfiņa, tikai garās ausis pietrūkst. Ārējs miers, kas ņemts no Zemes, vieglums, ko sniedz gaiss, spēja pielāgoties un nebūt pārsteigtai no ūdens un nevaldāms gars no uguns, kas dzīvo iekšā kā noslēpums, zinādams, kad atklāt visas savas kārtis. Tāda es šobrīd esmu. |
|
|