| |
[17. Jan 2007|06:18] |
Šīs nakts miegs izgulēts apmēram 1 stundā 17 minūtēs. Esmu agšā jau kādu pus stundu un nesaprotu, ko darīt, jo gultā līst atpakaļ nav jēgas, es mokos. Tā ir reti. Varbūt tikai kādas 5 reizes pa gadu, tomēr tas ir nežēlīgi. Atkal jau es sapņoju, ka esmu Brad Pitt, es mācos Tibetā. Pagājuō reizi man tas likās kaifīgi, šoreiz tas bija biedējoši un mokoši, bet man liekas, ka es zinu, kas pie tā vainojams. Šķiet, ka esmu noķērusi kādu vīrusu (vai baktēriju). Jau no paša rīta man ir temperatūra, slikta dūša un lauž kaulus (tieši apakšžokli un tur pie austiņām) - kaitinoši. Šī iemesla dēļ esmu dilemmas priekšā - skolai jā vai nē. Es jau labprāt šodien paliktu mājās, bet skolā ir jāprezentē grupu darbs un mana neierašanās varētu daudz ko iegāzt. Bez tam šodien arī ir sapulce par Žetonu vakaru, un mēs vēl neesam paspējuši līdz galam izdomāt scenāriju. Vai tiešām varu atļauties to visu atstāt citu ziņā?
Man uz kreisās plaukstas dzīves līnijas ir parādījies neliels brūns pleķītis, kas nedaudz atgādina lidojošu kaiju, likās, ka netīrums, bet nevaru notīrīt. Varbūt jāpagaida līdz gaiļi sāks dziedāt? |
|
|