| |
[19. Sep 2006|15:35] |
Kaut kas tomēr baigi moka. Vai nu saapošais vēders vai nomocītās kājas... Man jau tomēr liekas, ka tā esmu es pati. Beidzot pa ilgiem laikiem mani sāk mocīt sirdsapziņa. Tā ir tik reta parādība, ka tā mani sāk biedēt. Bet par ko? Laikam jau par to, ka neesmu saņēmusies tā, kā vēlējos. Par to, cik daudz vēl neesmu izdarījusi un nedaru, kaut gan vajadzētu. Vai mani mērķi un sapņi bav pietiekami spēcīgi, lai pieceltos un sāktu kliegt?
Kas ir svarīgāks - šī brīža vēlmes vai nākotnes mērķi? |
|
|