|
14. Mar 2007|21:32 |
Tikko atkal atgriezos no deju nodarbībām (tomēr ir arī kāds labums, ka māmiņai nemitīgi traumas, jo ir ko aizstāt). Pirkstgali sāp no nepiemērotajām kurpēm un arī rokas no turēšanas kā atmirušas. Bet tas nekas. Tik daudz gadi jau pagājuši, bet tomēr treneris vēl saka, ka super.
Nav pat īsti svarīgi, ar ko es dejoju un ko, galvenais, ka varu pieglauzt savus gurnus, atliekt augšdaļu, pagriezt galvu pa kreisi un lēnā valša ritmā slīdēt pa novaskoto deju grīdu. Vai arī gluži pretēji - ar strauju izklupienu taisīt ņujorkeri un koķeti grozīt gurnus.
Kad es dzīvošu Rīgā, es arī gan jau kādu atradīšu ar ko iet šitā trenēties. |
|