: Izsens nāras stāsts.
Ar patsmitgadīgajiem draugiem bēgām no jūras pirātiem. Viņi ķēra nāras. Debesis apmākušās un spēcīgi viļņi.
Liels pirātu kuģis, viss no koka. Kuģis traucās ļoti ātri. Es bēgu un bēgu, un peldēju.
Ieraudzījām bākas torni, celtu no sarkaniem ķieģeļiem. Mani draugi uzlīda augšā, bet es, ar savu nāras asti netiku pat līdz 5 ķieģelim, un tikai redzēju, cik augstu man jātiek, un tikai redzēju, cik tuvu ir kuģis ar ļaunajiem, vienacainajiem pirātiem. Un aste sitās pret sienu līdz ar viļņiem, un mākoņi savilkās stingrāki un tumšāki, un gāza spēcīgs lietus, šalca vējš.
Un es pamodos.
Ar patsmitgadīgajiem draugiem bēgām no jūras pirātiem. Viņi ķēra nāras. Debesis apmākušās un spēcīgi viļņi.
Liels pirātu kuģis, viss no koka. Kuģis traucās ļoti ātri. Es bēgu un bēgu, un peldēju.
Ieraudzījām bākas torni, celtu no sarkaniem ķieģeļiem. Mani draugi uzlīda augšā, bet es, ar savu nāras asti netiku pat līdz 5 ķieģelim, un tikai redzēju, cik augstu man jātiek, un tikai redzēju, cik tuvu ir kuģis ar ļaunajiem, vienacainajiem pirātiem. Un aste sitās pret sienu līdz ar viļņiem, un mākoņi savilkās stingrāki un tumšāki, un gāza spēcīgs lietus, šalca vējš.
Un es pamodos.
: Izsens ceļa stāsts.
Sākums pārplīsis.
Braucu ar riteni pa lielceļu, malās zaļa zāle un privātmājas. Ārā gaiss dzestrs, apmācies un sāka krēslot.
Braucu ļoti lielā steigā. Pa vidu man rādījās vīzijas. Redzēju sievieti guļam uz galda, koka galda, pretī tai vīrietis. Sieviete bija stāvoklī un viņas embrijs kliedza un sēca griezīgā balsī. Pieļauju- sauca pēc palīdzības. Sieviete kliedza sāpēs un vīrietis, cik atceros, kaut ko ņēmās ap instrumentu kasti, vai arī vienkārši sēdēja.
Ar riteni jau vairs neminos, bet biju vecā koka mājā ar saviem, kaut kādiem, draugiem. Tur atradās daudz ledus skulptūru. Mēs izpildījām dažādas savādas kustības un man šķiet, ka starp mums bija arī skolotājs. Ledus skulptūras atdzīvojās.
Un es pamodos.
Sākums pārplīsis.
Braucu ar riteni pa lielceļu, malās zaļa zāle un privātmājas. Ārā gaiss dzestrs, apmācies un sāka krēslot.
Braucu ļoti lielā steigā. Pa vidu man rādījās vīzijas. Redzēju sievieti guļam uz galda, koka galda, pretī tai vīrietis. Sieviete bija stāvoklī un viņas embrijs kliedza un sēca griezīgā balsī. Pieļauju- sauca pēc palīdzības. Sieviete kliedza sāpēs un vīrietis, cik atceros, kaut ko ņēmās ap instrumentu kasti, vai arī vienkārši sēdēja.
Ar riteni jau vairs neminos, bet biju vecā koka mājā ar saviem, kaut kādiem, draugiem. Tur atradās daudz ledus skulptūru. Mēs izpildījām dažādas savādas kustības un man šķiet, ka starp mums bija arī skolotājs. Ledus skulptūras atdzīvojās.
Un es pamodos.