|
|
You are viewing the most recent 15 entries January 19th, 201110:27 am:
1. Biju kādā skaistā mājā, kurai blakus atradās pļava. Es ļoti vēlējos sauļoties, jo ārā bija karsta saule. Es uzvilku savu peldkostīmu un apsēdos saulē. Biju pārmetusi pār pleciem jaciņu, kad vilku to nost, bars ar cilvēkiem man aiz muguras sāka skatīties. 2. Kopā ar kādu draudzeni bija jāpilda uzdevumi, mēs bijām kādā skolā un ieejot sporta zālē, viss tur bija veclaicīgs un atgādināja bērnību. Kaut kāds liels bilijarda galds uz, kura atradās kaut kādi uzdevumi un krāsainas spēļu kastes. Man bija jālasa priekšā teksts angliski vēl divām meitenēm. Kad sāku lasīt, sapratu, ka to daru ļoti slikit. Visu laiku stostos un nemāku izrunāt vienkāršus vārdus. Redzu, ka viņas abas jau mazliet smejas par mani. Tad, kad beidzu lasīt, pie tās ķērās nākamā meitene ar domu "labāk dod man". Tad mēs devāmies projām. Skolas gaitenī satiku Blūmu. Viņa pārmaiņas pēc nāca pie manis klāt un runājās, lika man stāstīt, kā man iet un, ko es daru. Mazliet patērzējām, līdz Blūma piedāvāja iet pie viņas uz mājām. Es piekritu. Mēs gājām pāri kaut kādam tiltam un tur bija mani draugi. Viņi mani aicināja pie sevis, bet es teicu, ka nevaru, jo man jāiet pie Blūmas. Kad jau gandrīz bijām pie viņas mājas, pieskrēja kāda sieviete un teica, ka šurp brauks kaut kāds ziņu kanāls un viņam vajadzēs izmantot šo vietu, lai nofilmētu, kā narkomāns streipuļos/ģībs. Mani tas nobiedēja, jo negribēju, lai šeit ir narkomāns, jo šķita, ka viņš ielauzīsies mājā. Es apgāju apkārt un redzēju ziņu kanāla busiņu, no kura izkāpa darbinieki un pēc tam arī minētais narkomāns. Es paslēpos aiz durvīm. Un es pamodos.
January 17th, 201112:55 pm:
Es biju kopā ar kādu paziņa man nezināmā ēkā. Mēs tāpat vien skatījāmies apkārt, tur bija arī tāds kā veikals, kurā nopirku muļķīga paskata lelli. Mēs atvērām durvis, kuras veda uz kādu zāli. Tajā sēdēja daudz saviesīga paskata cilvēki un ar šampanieša glāzēm rokās kaut ko cītīgi apsprieda. Brīdī, kad attaisījām durvis, visi pavērās pret mums. Mēs pasmējāmies un izgājām cauri zālei uz citu telpu, kura veda uz mazu piemājas dārzu vai ko tamlīdzīgu. Caur tām durvīm, kuru otrā pusē bija zāle, mēs izgājām vairākas reizes. Kad visi nopietni cilvēki izgāja no tās ārā un pasākums bija beidzies, mana māte sāka man bļaut virsū par to, ka atļāvos traucēt šo svarīgo tikšanos. Un es sanervozējos un sāku skaļi bļaut, ka tas ir muļķīgi, ka viņa man to tagad pārmet, jo nekur uz durvīm nebija rakstīts, ka tur notiktu kaut kas nozīmīgs, tādēļ mēs nevarējām to zināt. Viņa nerimās un es nerimos. Tad aizgāju prom uz to iepriekš minēto dārzu un uzrāpos pa mazu pauguru uz ielas, kur bija diezgan dzīva satiksme. Un es pamodos.
January 16th, 201103:56 pm:
Mēs braucām metro un J. bija ļoti priecīgs par to, ka esmu stāvoklī un mums būs bērniņš. Iesākumā arī es jutos tik pat sajūsmināta par to, jo tas taču tik jauki un mums būs ģimene. Bet braucot tajā metro, es ar vien vairāk sapratu to, ka man tas nepatīk. Ka nevarēšu apvienot skolu, darbu un vēl bērnu. Ka man tas tagad galīgi nav nepieciešams. Un negribu sajust dzemdību sāpes. Es J. teicu, ka viņam būs jāņem šis bērns uz Jorku, ja viņš tiešām grib, lai to viņam dzemdēju. Viņš ar mīlestību acīs man teica, ka jā, tā arī darīsim un viss nokārtosies. Ārā bija skaista, sildoša saule un pavasaris mijās ar vasaru. Es pārskatīju bildes, kurās redzama mana māsa un sāku raudāt. Un es pamodos.
June 17th, 201007:50 am: This means war!
Gāju pa ielu gar kādu māju, kurā atvēries jauns bārs. To varēja noprast pēc krēsliem, kuri salikti uz balkona. Izlēma, kā jāiet izpētīt. Kad atvēru durvis, tur pavērās skats uz japāņu porno filmēšanu (vai kaut ko tam ļoti tuvu). Apkārt skraidīja japāņu meitenes ļoti, ļoti maziņos tērpos. Apsēdos uz galda. Pēkšņi durvis atvēra sieviete un iebļāvās:"Sācies karš!" Visi sāka skriet kur nu kurais un glābt to, kas pašam svarīgāks. Sieviete gan nomierināja, ka līdz Latvijai jau noteikti neatnāks. Un es pamodos.
June 14th, 201008:08 pm: July 21st, 2009
Bija pienācis pasaules gals. Ozona slāns noārdījies tik tālu, ka debesis kļuva tumši orandžas un vairākos slāņos tā, ka caur visiem šiem slāņiem varēja redzēt kosmosu. Debesis lēni nomainījās no gaiši zilām uz orandžām un mēs visi cilvēki sanācām pie jūras. Sākumā ar vidēju paniku, pēcāk katrs darīja to, ko viņš vēlas darīt. Un mēs visi gaidījām. Debesis tikai mainījās un bija mānīgas, bet varenas un skaistas. Dažbrīd tās izskatījās pēc piena ceļa, kurš pārklāj visas debesis. Ik pa brīdim pie jūras notika kas savāds. Pirmajā reizē pār to uz krasta pusi pārlaidās miljoniem albatrosu un visi sasēdās krastā. Kāds no maniem paziņām divus noķēra ēšanai. Tad jūrā parādījās pāris pirātu kuģu un parastu buru laivu. Un zivis no ūdens sāka lekt laukā un spirināties. Katram bija atlicis noteikts laiks, kuru mēs uzzinājām pēc pirmā cilvēka nāves. Tā bija mana vecvecmamma. Kāds iepriekš bija aplējis pastkastīti ar ūdeni un viņas laiks strauji, strauji tuvojās. Tā kā ārā bija putekļains, brīdī, kad viņa pieskārās pastkastītei, mana vecvecmamma sabira tādos kā pīšļos. Tajā brīdī mana tēta rokās parādījās lapiņa uz kuras bija sarakstīti ļoti precīzi laiki katra cilvēka nāvei. Citiem tā pienāks pēc stundas, citiem pēc gadiem. Tētis nosauca pirmos, un starp tiem bija mana mamma un citi radi, bet manis ne. Kas nozīmēja, ka man būs jādzīvo vēl ilgi šajā jūras krastā, zem baisi orandžajām debesīm vienai pašai. Tad es paskatījos lapiņā un pamanīju savu vārdu kādu 3. vai 4. Man bija atlikušas vēl kādas +/- divas stundas. Man bija ļoti baill. Sajūtas mainījās no bailēm par nāvi līdz pilnīgam mieram. Vienā brīdī pie manis pienāca N. ar saviem draugiem. Viņa jau bija sašņaukusies un iedzērusi. Mēs kaut ko parunājām, bet neko daudz. Mans īstais laiks bija 22:56 ~ pulkstens 22:26 es ar abiem vecākiem stāvējām lidostā un pirkām lidmašīnas biļeti uz kādu man nezināmu vietu. Tā kā mēs bijām vienīgie lidmašīnā, tad bija liela iespejamība, ka tā nokritīs. Bet es apzinājos, ka tā būs lidmašīna, kurā es sadalīšos pelnos, pēc 30 minūtēm. Nezinu, kas notika, bet es pārdomāju un atrados ar savu draudzeni kādā kafejnīcā, kurā puiši mierīgi sēdēja un runājās, bet mēs sākām bļaustīties, ka jāslēdz iekšā mūzika un jādzer, jādzer, jādzer. Man bija atlikušas vēl 20 minūtes. Un tad es pamodos.
June 16th, 200901:50 pm: Nakts izpriecas.
Man parādija video, kurā attēlotas divas sieviešu kājstarpes tuvplānā un tajās redzams kā viņas sasniedz orgasmu. Tālāk devos satikt savu mammu un vecmammu. Nonākusi pie tās kafejnīcas, kurā viņas sēdēja, ieraudzīju, ka abas no kaut kurienes izrāvušas japānieti ar kuru ietusēt. Kad piesēdu, no sarunām sapratu, ka viņas plāno grupveida seksu. Mammai pateicu, ka jāmēģina atkratīties no vecmammas, citādāk mēs nevarēsim justies brīvi. Mamma pilnībā piekrita. Izdzēru ar lieliem malkiem vienu vīna pudeli pēc kuras sajutu, ka vajag izvemties. Vēmiens bija ārkārtīgi juteklisks un vispār viens no tiem patīkamajiem pēc kuriem paliek ļoti labi. Tad redzēju, ka mamma skrien kaut kur prom un sekoju viņai (gan japāniete, gan vecmamma jau sen bija aiztinušās). Mamma pieskrēja pie kaut kādām augstām, garām un platām kāpnēm, kuras veda nekur un zem kurām bija ūdens. Abas kāpām augšā (protams, mamma entuziastiski skrēja kā mazs bērns un es lēnām vilkos līdzi). Paskatījos augšup un tur bija skaists, skaists apaļš mēness. Viņa man visu laiku uzkliedza, lai pasteidzos. Palūrēju pāri margai un tur varēja redzēt mēness atspīdumu tā, ka izskatījās it kā būtu divas debesis. Un sperot nākamo soli, sajutu mežonīgas bailles un sāku raudāt un kliegt, ka tālāk vairs nevaru. Uznāca kaut kāda lēkme, vai kas tāds. Un mamma neapmierināta nokāpa mani savākt un mēs kāpām lejā. Peldēju naksnīgā ūdenī ar daudz ūdensrozēm apkārt un svešiem cilvēkim. Un tad es pamodos.
May 28th, 200911:56 am: 3 daļu burziņš
1.daļa Nokļuvu Simpsonu ģimenē kaut kur pie okeāna. Pāris cilvēki ienira ūdeni un Simpsona kungs saprata, ka viņi ir aizmirsuši savu ņurkošanas trubiņa, tādēļ steidzīga devās iekšā dziļajos okeāna plašumos, lai šos cilvēkus panāktu. Viņš nokļuva uz kuģa klāja (zem ūdens) un saprata, ka kuģis grimst. Peldēja cauri tā telpām, līdz nokļuva seksīgā guļamistabā ar adbīdāmajām durvīm, kurās pamanīja tumši, tumši zilas debesis un saprata, ka tas ir ceļš uz ārpasauli. Bet, kad izpeldēja ārā, apjēdza, ka kuģis grimst Titānika stilā un ir beigas. Tad kāda liela sieviete nostājās kuģa pašā galā un sāka dziedāt Titānika dziesmu. Visi smējās. Principā, tā bija parodija par Titāniku. 2.daļa Atrados kādā darbnīcā, kurā man bija jāstrādā. Maza, tumša telpa, ar dažādiem skapīšiem un plauktiņiem. Mana draudzene izlēma par pārsteigumu man, visu sakārtot, bet tad ienāca kāda dusmīga sieviete un teica, ka kārtot neko nedrīkstēja, jo iepriekšējais saimnieks visu darīja haosā. Plauktos bija mazas kastītes ar dažādiem šūšānas piederumiem un es biju gatava ķerties pie darba. 3.daļa Atrados kaut kur ārā, jutos ļoti labi. Piegāju pie kādas mašīnas, kur sēdēja dažādi mani draugi un sacienāju viņus visus ar kaut kādiem garšīgiem gardumiem. Visi smējāmies. Un mani pamodināja.
May 19th, 200906:55 am: Kad sev pļaukas sit
Es pamostos. Un neatceros neko.
May 13th, 200910:06 pm: Izgriesta daļa no
Ar draudzeni biju kādā vecā koka mājā, kura bija ierīkota kā tetovēšanās salons. Man uz labā pleca tetovēja lielu sievietes portretu. Kad tetovētāja vilka kontūru, sajutu asas sāpes. Kad ieraudzīju savu muguru, viņa bija sadurstījusi caurumus pa kontūras līnijām. Surstēja. Izgāju ārā un ļoti stipri sāka līt lietus, skrēju vārtrūmē. Un es pamodos. (joprojām surstēja)
May 7th, 200907:53 am:
1. daļa Biju pie kādiem nezināmiem draugiem. Mēs smējāmies. Bet, tad viņi sāka mani āzēt dažādos draudzīgos veidos. Mani tas ļoti nokaitināja un es sāku grūstīties un bļaut, un gribēju doties prom. 2. daļa Mans paziņa nodarbojās ar ķirzaku apgleznošanu. Viņš rādija man video, kurā redzama it kā tā kā ķirzaka un, tad pēc mana lūguma viņš parādīja visu norisi. Ķirzakas krāsainā ādā izgaisa un parādījās ar vien pelēcīgāka un pelēcīgāka. Un tā rāpoja apkārt pa savu stikla būri. Ādai nākot nost, tā palika korplāka. Gluma, pelēka āda, lielas izvalbītas acis, stikla būrī. 3. daļa Es gulēju. Zvanīja mans vectēvs un teica, ka esot atradis sev 10 meitenes. Viņš vēlējās tās visas braukt satikt un ņemt līdzi vecmammas jauno draugu. Vecmamma bija pilnīgā nesaprašanā un lūdza, lai viņš atbrauc. Draugs tikai ņirgājoties pasmējās un sāka stāstīt, ka tas ir tādēļ, ka vectēvs negribot, lai viņš viņam atņem šīs sievietes. Sievietes bija atķeksētas katalogā. Šajā sarunā es nepiedalījos. Un es pamodos.
May 6th, 200908:55 am: Sadzīviska situācija bez izejas
Skolā, kas bija tumša ar lauztiem galdiem un krēsliem, kontroldarbs. Es apsēdos kaut kur pie sienas, lai varētu norakstīt. Savu riteni novietoju aiz muguras. Klasē valdīja haoss un skolotāja kaut kur nozuda. Laiks doties prom. Sarunāju, ka mani aizved kāds sens draugs. Viņš mani aizveda pie sevis. Tur bija gulta, kurā viņa vecāki bieži nodarbojās ar seksu. Vecākiem bija tuvu pie 70. Viņiem patika spēlēt lomās. Draugs kaut kur nozoda. Stāvēju pie spoguļa un no mutes man tecēja asinis. Atverot muti redzēju, ka viens no priekšējiem zobiem īsti riktīgi neturas. Izrāvu to ārā. Draugs atnāca un teica, ka nu ir jādodas pie zobārsta. Bet tā kā bijām aizmirsuši manu riteni skolā (abiem tas šķita varen smieklīgi), nācās braukt atpakaļ. Kad ritenis nu bija mašīnā, mēs braucām pie zobārsta. Es mazliet kautrējos, jo viņš visur mani izvadāja. Iebraucām kādā ļoti necilā rajonā, kurā mums arī vajadzēja piestāt, bet nevēlējāmies to darīt, jo tad mašīna tiktu apzagta un iespējams mūs nošautu. Rajons pelēks, ārā sniegs sedz nelielus neesošas zāles pleķīšus. Apkārt panīkušas daudzstāvu mājas. Cilvēki netīri, aizdomīgi. Draugs, mašīna un viss cits pazuda. Atrados uz tilta. Ārā nakts, bet laternu gaismas visu izgaismo, ārā laiks apmācies, ir auksts, un pūš milzīgs vējš. Esmu stāvoklī. Un es pamodos.
May 1st, 200911:08 am: Dublis 2 miega traucējumiem/ Sadzīviska situācija.
Es vēlējos ieiet dušā. Mana māsa visu laiku nāca iekšā un vēlējās sēdēt ar mani, bet es neļāvu, jo man bija jātrenējas savai porno zvaigznes lomai. Tādēļ izdzinu māsu ārā, bet tad nāca kaķis un arī nepārtraukti līda vannasistabā. Es ļoti noskaitos un ar bļāvieniem izdzinu viņu laukā. Tad visādi gorījos un trennējos, šļakstījos ar ūdeni, laizīju lūpas, pieskāros un iztēlojos. Bet tad atkal atnāca māsa un kaķis. Un abi nelikās mierā. Arī durvis vairs nebija aizstaisāmas, jo visu laiku taisījās vaļā, pašas no sevis. Kad jau pedējo reizi biju izdzinusi abus ārā, man palika žēl māsas un es dušā tā arī īsti nemaz neiegāju. Kad izgāju no vannasistabas viņa sēdēja spēļu vannā un žēli skatījās uz mani. Tad mājās pārnāca mamma. Un es pamodos.
11:04 am: Sadzīviskā situācija.
Mēs bijām kādā istabā. Diezgan prastā, krāsainām sienām, tādā - mākslieniciski neitrālā. Sēdējām es un mana paziņa un vēl kāds, laikam kāds draugs. Paziņai bija acīmredzami lielākas krūtis par manām un viņa teica,ka nesaprotot kā var dzīvot ar tik mazām, kā manas. Es atbildēju (un nevis atraucu vai dusmīgi uzbraucu), ka katrs taču esam citādāks un man ir skaistas rokas, kājas utt. un, ka ja viņas krūtis būtu par kādu izmēru lielākas, man tās galīgi neietu pie sirds, jo būtu jau par lielu un nokarātos. Viņa mazliet apjuka un ar sašutumu sejā kaut ko nomurmināja. Mans, laikam kāds draugs, piekrita man un bija nesaprašanā par šo lieko sarunu. Un es pamodos.
April 30th, 200907:09 pm: Izsens ceļa stāsts.
Sākums pārplīsis. Braucu ar riteni pa lielceļu, malās zaļa zāle un privātmājas. Ārā gaiss dzestrs, apmācies un sāka krēslot. Braucu ļoti lielā steigā. Pa vidu man rādījās vīzijas. Redzēju sievieti guļam uz galda, koka galda, pretī tai vīrietis. Sieviete bija stāvoklī un viņas embrijs kliedza un sēca griezīgā balsī. Pieļauju- sauca pēc palīdzības. Sieviete kliedza sāpēs un vīrietis, cik atceros, kaut ko ņēmās ap instrumentu kasti, vai arī vienkārši sēdēja. Ar riteni jau vairs neminos, bet biju vecā koka mājā ar saviem, kaut kādiem, draugiem. Tur atradās daudz ledus skulptūru. Mēs izpildījām dažādas savādas kustības un man šķiet, ka starp mums bija arī skolotājs. Ledus skulptūras atdzīvojās. Un es pamodos.
05:39 pm: Izsens nāras stāsts.
Ar patsmitgadīgajiem draugiem bēgām no jūras pirātiem. Viņi ķēra nāras. Debesis apmākušās un spēcīgi viļņi. Liels pirātu kuģis, viss no koka. Kuģis traucās ļoti ātri. Es bēgu un bēgu, un peldēju. Ieraudzījām bākas torni, celtu no sarkaniem ķieģeļiem. Mani draugi uzlīda augšā, bet es, ar savu nāras asti netiku pat līdz 5 ķieģelim, un tikai redzēju, cik augstu man jātiek, un tikai redzēju, cik tuvu ir kuģis ar ļaunajiem, vienacainajiem pirātiem. Un aste sitās pret sienu līdz ar viļņiem, un mākoņi savilkās stingrāki un tumšāki, un gāza spēcīgs lietus, šalca vējš. Un es pamodos.
|