21. Jūnijs 2011

• 21.6.11 22:38
• zaļiem spārniem švīkstot
  zaļiem kā spāru acis, zaļiem kā dzīvība
  
  viņi visi man dodas garām
  gājputni netveramie, aizkrīt aiz debesīm, apaļas pogas kantainās kabatās
  
  man likās, ka ar laiku jānāk mieram, bet viņš ir rets viesis. nemiera dunoņa atgriežas domās aizvien biežāk.
  
  kas es esmu, tu jautā, kas es esmu, es jautāju, miljoniem tūkstošiem kas es esmu noslīkst novērstās acīs, noguruma jūrās
• 0 vēstījaiemest domu

• trīs zvaigznītes bez zirga
• 21.6.11 23:22
• man liekas, ka mēs nekad tā pa īsti neatrodam to, ko meklējam.
  patiesībā mēs mīlam tikai to, kas mums nemaz nav blakus, varbūt mēs mīlam tikai un vienīgi to zilos ilgu zirdziņus, dipadotājus, kuru pakavi min dziļas un sāpīgas brūces.
  
  
  lini zem melnzilām debesīm ir spilgti pelēki, spilgti, spilgti, ja ieskatās.
• 4 vēstījaiemest domu