2. Oktobris 2009

• 2.10.09 03:08
• naktis, kad nedomāt par lauskiem atmiņu spalgumā
  elpas, kas apstājas neievilktas, bet īstas
  
  izkvēpini mani no saviem klona grīdu pagrabiem
  sagrāb saujās un izmet
  
  pa kūts durvīm iznāca meitene zilā lakatiņā
  zilā, tik zilā, ka durvjeņģes kūp
  izkūp un sakūp un viņā veras
  caur iekšu uz āru
  un prom
  
  noslīka gumijas zābaku dunā starp skumji skumjājām govju acīm
  un asarām skropstās
  
  klusums nopūtas negausi rij.
• 2 vēstījaiemest domu