urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevensslimības vēsturear speciālistu komentāriemar speciālistu komentāriemsigne.paula@gmail.comisobel stevens2013-08-20T08:48:54Z2013-08-20T08:48:54Zurn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:386162013-08-20T10:45:002013-08-20T10:45:002013-08-20T08:48:54Z2013-08-20T08:48:54Zviena lapsene Tev pielipusi, nu jau apmēram gadu. cik pēc sociāliem tīkliem var noprast. nēnulabi.<br />to, ka es atgriežos Tu vēl nezini. un nezini arī, ka esmu atradusi kādu, kas man mīļāks par visu un visiem.<br />diez, vai Tu iedomājies par mani arī kādreiz?urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:383982013-02-19T12:36:002013-02-19T12:36:002013-08-20T08:48:43Z2013-08-20T08:48:43ZTu esi tā izmainījies ārēji. uz vislabāko pusi, kādu vispār varētu iedomāties. un lapsenes līp drošvien lipdamas. un es arī gribētu. pielipt un neatrauties. tā ik pa laikam. un saldi.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:381412013-01-28T17:59:002013-01-28T17:59:002013-01-28T17:00:03Z2013-01-28T17:00:03Zes neesmu Tevi aizmirsusi.
visbiežāk atceros, kad man skumji, kad grūti .. kad esmu vīlusies.<div>doma <i>un ja nu Tu esi īstais .. TAS mans cilvēks</i>&nbsp;ik pa laikam uzrodas.</div>urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:364322010-07-29T17:13:002010-07-29T17:13:002010-07-29T15:13:42Z2010-07-29T15:13:42Zzeme atveries.<br />vakar gribeeju te uzrakstiit, ka viss beidzies, shodien vinjsh mani skaipaa uzrunaa un grib zinaat vai esmu laimiiga.<br />psc.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:340432010-03-13T23:27:002010-03-13T23:27:002010-03-13T22:32:29Z2010-03-13T22:32:29Zman tā dauzās sirds. <br />viņš gribot pamēģināt būt kopā un vēl viņš gribētu atbraukt man pakaļ uz lidostu, kad atgriezīšos. this is huge. pat, ja tikai vārdi. viņš gaida mani atpakaļ. priecajos, jo man bija taisnība.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:334002010-03-08T23:12:002010-03-08T23:12:002010-03-08T22:12:35Z2010-03-08T22:12:35Zšīvakara <i>Arlabunakti</i> es paturēšu pie sevis.&nbsp;urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:329052010-03-08T22:59:002010-03-08T22:59:002010-03-08T22:04:20Z2010-03-08T22:04:20Zviņš braukšot ciemos. viņš gribot pavasari centrāleiropā un mani kurpēs, krāsainās zeķbiksēs un svārkos. jo <i>tu proti mani iepriecinaat vairaak kaa citi.</i>&nbsp;ko tad man naivajai dvēselei vēl vairāk vajag dzirdēt. un vispār, es mazliet sāku saprast kā viņš jutās, kad bija prom Austrijā uz pusgadu. prom esot viss kļūst lielāks. viss.&nbsp;<div><br></div>urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:326862010-03-05T16:29:002010-03-05T16:29:002010-03-05T15:31:38Z2010-03-05T15:31:38ZTavs <i>Arlabunakti</i>&nbsp;ir kā punkts uz i dienas beigās. vienalga kura diena un vienalga, cik maz | daudz mēs runājuši. viņnakt iemigt nevarēju, dzirdu <i>tik</i>&nbsp;mobīlajā. skatos - jā, Tu. pēc tam iemigu kā mazais bērns.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:324332010-02-26T22:10:002010-02-26T22:10:002010-02-26T20:17:14Z2010-02-26T20:17:14Zprotests sākas tad, kad paiet laiks un sāk pietrūkt to mazo uzmanības apliecinājumu, to īsziņu, kas lika justies tik feini. nu nav cita vārda, nav citu sajūtu, tas bija feini. kāpēc tagad pietrūkst? tāpēc, ka neesmu diezinko emocionāli stabila un meklēju plecu, kā jau katra sieviete. dzirksteles, kad saksatāmies un sirds auļošana, kad pieskaramies. tā arī tas paliks. varen' skaistas atmiņas un mirkļi, kuras jāmēģina nesabojāt ar to rūgtumu, kas uznāk.<br /><br />man pietrūks arī Tava humora un ironijas, kas bija katra teikuma galā.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:320672010-02-20T15:14:002010-02-20T15:14:002010-02-20T13:18:38Z2010-02-20T13:18:38Zgribas kaut ko te uzrakstīt, bet nav ko teikt. sajūtas ir mazliet skumīgas, bet iekšēja protesta nav, tas laikam nozīmē, ka lēmums pieņemts pareizais.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:315402010-02-18T00:55:002010-02-18T00:55:002010-02-17T23:02:26Z2010-02-17T23:02:26Z<i>es taču tev jau reiz teicu, ka nevaru uzsākt neko jaunu, kamēr nav skaidrības par to, kas bijis. </i><div><i><br></i></div><div>uzsāka sarunu skaipā, jo, redz, nesaprotot, kāpēc es klusēju. esam kā no divām planētām. viņš domā, ka sūtot sms<i> kā tev iet</i>, man nekas netiek solīts. teorētiski jā. ja vien tas nevilktos divu gadu garumā un nebūtu bijis pagājušā gada decembris, kas pilnībā sajauca man prātu.</div><div><br></div><div>novēlēju atrast skaidrību un izslēdzu skaipu. <i>damn, what a man!</i> domā, ka var te .. izteikties. lai jau domā, es rītvakar spītēšos īsā kleitā<i> on high-heels </i>un tad, pilnībā iespējams, mēs redzēsim, kurš no mums abiem būs vājais dzimums.</div><div><br></div><div>cerībā, ka zābaki neslīdēs,</div><div>dr_stevens.</div>urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:313362010-02-15T18:38:002010-02-15T18:38:002010-02-15T16:39:12Z2010-02-15T16:39:12Zlaikam jānomazā trauki. lai sirds rimstas.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:310862010-02-15T17:57:002010-02-15T17:57:002010-02-15T15:58:55Z2010-02-15T15:58:55Zkā tev iet?<br />nu kā, kā. nu kā man var iet te. joprojām riņķveida kompozicija. un uz šo sms es arī neatbildēšu. nu nedrīkst šitā.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:308482010-02-15T00:45:002010-02-15T00:45:002010-02-14T22:56:28Z2010-02-14T22:56:28Z<i>here we go again</i>. ir pagājis mēnesis kopš pēdējā ieraksta, bet manas sajūtas atgriežas pusotru gadā vecā pagātnē. riktīgi rūgts un man nepatīk tas, kā tas sajūtās. ja jau otro reizi mēs savā <i>attiecību</i> padarīšanā neprotam sadarīt kā nākas, ir jāatstājas. man ir jārimstas viss, ko daru (cik nu daru, drīzāk &nbsp;atbildu) un ko domāju.<div><br></div><div>riņķveida kompozīcija. es atkal lūdzos pie sevis, lai neraksti, bet tu paņem un atraksti (!!) un tad es valdos, lai neatbildētu. šodien līdz šim brīdim izdevies. kaut nu tu jau gulētu un neidomātos naktī uzrakstīt <i>Arlabunakti, Princese :* </i>Tam pretoties es neesmu varējusi. tāpat kā tavām smaržām. <i>dies' pas'</i> novaldīties.</div><div><br></div><div>ja godīgi, es nesaprotu, <i>what is this exactly</i>, ko es daru. kāpēc ļāvos tureņiem atkal. šie taureņi ir kā maldugunis. melo acīs skatīdamās, bet es līdz kaulam esmu patiesa. man nav ko slēpt.</div>urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:267852009-12-08T14:07:002009-12-08T14:07:002009-12-08T12:09:48Z2009-12-08T12:09:48Zviņš ir atpakaļ un es arī. tikai līmeņi citi. es ar salauztu sirdi un viņš ar lielisku taiminga sajūtu. uzrodas allaž tad, kad es negaidu, bet tad, kad vajag.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:244022009-06-07T01:15:002009-06-07T01:15:002009-06-06T22:15:53Z2009-06-06T22:15:53Ztajā nē, bet citā pasākumā gan saskrējāmies un mums abiem par izbrīnu tas nebija plānots vispār. tu biji gaužām piedzēries un es tajā vakarā gribēju ne tavos apskāvienos. tā bija nedēļu pirms aizbrauci un kopš tās tikšanās tu liec par sevi manīt ik pēc pāris dienām. nu jau nedēļu apmēram kā esi prom un .. esmu saņēmusi tik daudz un tādas īsziņas, kuras man pirms pusotra gada tik ļoti vajadzēja izlasīt. nu jau viss ir citādāk. nu jau tu esi prom un man vispār nav tevi jāgaida. tikai, kamdēļ tu esi pamodies? pats tu saki, ka gribi, lai tu man vairāk pietrūktu. ir vairāk kā dīvaini ko tādu lasīt un saprst, ka nav ko atbildēt uz to. vilciens aizbraucis, bet es vēl noskatos.p.s.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:240862009-05-09T13:34:002009-05-09T13:34:002009-05-09T10:33:45Z2009-05-09T10:33:45Zun par to grila pasākumu, uz kuru šodien uzaicināji, es uzrakstīšu varbūt rīt. ja tiešām uz to aizdošos.senākurn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:240002009-05-09T13:22:002009-05-09T13:22:002009-05-09T10:31:42Z2009-05-09T10:31:42ZTu vasarā uz gandrīz gadu dodies prom un man ir jocīgi ap dūšu. attiecībā uz tevi tik labi darbojies teiciens "no acīm prom, no sirds ārā", ka es pati nesaprotu - kā tā? iesākumā likās, ka es no šī miesta varētu pārvākties pie pirmās iespējas, bet redz - nemaz nevajadzēja. tik dažādas mums ikdienas un tik nekopīgi draugi mums, ka tas ir tikai palīdzējis. mašīnu gan šad un tad pamanu, bet ne jau tā, kā agrāk. ārprāts! vai tiešām laiks visu saliek pa plauktiņiem, vai tomēr mēs paši izdzīvojot nepatīkamās sajūtas un situācijas tiekam galā? atceros, cik reizes negribēju, lai tu darītu tā nevis šitā. cik reizes neesmu tev rakstījusi, kad biju mazliet iedzērusi un prasījās tavs mīļums. ha! nu vairs nē. nu man gribas pateikt "have a nice life" un "labu ceļavēju!" bez dusmām un naida. skumji gan mazliet ir, bet tās tādas saldās skumjas.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:201102008-11-01T12:08:002008-11-01T12:08:002008-11-01T10:09:18Z2008-11-01T10:09:18Z"a mozh kautko vakaraa?.."<br>un to rakstīju ne jau es.<br>urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:198602008-10-31T09:35:002008-10-31T09:35:002008-10-31T07:40:45Z2008-10-31T07:40:45Zun esot mājās vakarā, neko nedarot, Tu atceries par mani un uzraksti. un man tik silti/mīļi paliek ap dūšu, ka nezinu, kur likties. koferus, man vajag koferus, kur visu to salikt un noglabāt.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:195212008-10-30T08:18:002008-10-30T08:18:002008-10-30T06:23:09Z2008-10-30T06:23:09Zmieriņš. tāds pavisam mierīgs mieriņš. un iespējams viss ir daudz vienkāršāk nekā liekas. sarežģa visi apstākļi un citi cilvēki. <br />man tīk domāt, ka varētu būt skaisti un man par labu.<br /><br />.. un tīk man par mums joprojām iedomāt. piemēram, kadu ikdienas situāciju. tādu pavisam vienkāršu, kurā Tu paņem mani azotē vai esi rokasstiepiena attālumā un es drīkstu Tev pieskarties tā, ka visi redz.<br />tik skaisti tā. klusām nevienam nezinot, tā es te sapņoju. atkal.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:193242008-10-29T17:16:002008-10-29T17:16:002008-10-29T15:22:47Z2008-10-29T15:22:47Zun tā būs ilgi. lai arī mēs nekad nebūsim nekas vairāk par smaidu glabātājiem. mēs nevarēsim arī rimties. rimties atstāties no otra satikšanas un uzsmaidīšanas. lai vai cik kretīniski viss ir.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:191502008-10-29T08:14:002008-10-29T08:14:002008-10-29T06:14:21Z2008-10-29T06:14:21Zļipa dreb.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:188002008-10-29T00:49:002008-10-29T00:49:002008-10-28T22:50:22Z2008-10-28T22:50:22Zrīt saskriesimies?<br />negribu punu.<br />gribu, lai nebūtu tā tikšanās.<br />tiešām.urn:lj:klab.lv:atom1:dr_stevens:185362008-10-29T00:39:002008-10-29T00:39:002008-10-28T22:39:55Z2008-10-28T22:39:55Zbail nobīties.