here we go again. ir pagājis mēnesis kopš pēdējā ieraksta, bet manas sajūtas atgriežas pusotru gadā vecā pagātnē. riktīgi rūgts un man nepatīk tas, kā tas sajūtās. ja jau otro reizi mēs savā attiecību padarīšanā neprotam sadarīt kā nākas, ir jāatstājas. man ir jārimstas viss, ko daru (cik nu daru, drīzāk atbildu) un ko domāju.
riņķveida kompozīcija. es atkal lūdzos pie sevis, lai neraksti, bet tu paņem un atraksti (!!) un tad es valdos, lai neatbildētu. šodien līdz šim brīdim izdevies. kaut nu tu jau gulētu un neidomātos naktī uzrakstīt Arlabunakti, Princese :* Tam pretoties es neesmu varējusi. tāpat kā tavām smaržām. dies' pas' novaldīties.
ja godīgi, es nesaprotu, what is this exactly, ko es daru. kāpēc ļāvos tureņiem atkal. šie taureņi ir kā maldugunis. melo acīs skatīdamās, bet es līdz kaulam esmu patiesa. man nav ko slēpt.
|
Previous
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}