|
|
|
Marts 25., 2010
22:25 - 123
centies vairāk uz negatīvo skatīties objektīvi, uz pozitīvo ļoti personīgi.
|
Februāris 20., 2010
11:41 - 123 maize tevi apeediiiis.
ha, ir sestdiena, esmu gulējusi 13 h un jūtos laimīga, jo izgulējusies neesmu jau apmēram trīs nedēļas un tas mani vai sit nost.
sajūta lieliska, neko nedaru, guļu, ēdu, skatos tv, ēdu, smēķēju, ēdu.
noresnošu un man pohuj, jo tāpat dzīvoju sev. un vispār dzīvot tas ir kaitīgi, jebkurā gadījumā mēs mirsim.
un vienalga kad, rīt, parīt, pēc nedēļas vai 20 gadiem. mēs mirsim. ir vērts aizdomāties. tāpēc es pabaudīšu tos priekus kas man ir doti - darīt neko.
cheer up.
|
Februāris 19., 2010
08:53 - .
viss nokārtojās un, tomēr, dažreiz viss saiet grīstē un manliekas, ka nekad vairs nekas nebūs labi.
bļeģ, nu es apbrīnoju cilvēka idiotismu. viņam pats labākais ir pasniegts uz paplātes, bet viņš ņems sūdu, pie kura jābrien cauri kanalizācijas tunelim.
vai ir iespējams būt laimīgam vismaz trīs dienas pēc kārtas?
|
Februāris 9., 2010
22:51 - yay
šodiena ir šodiena.
es ienīstu ziemu, ienīstu baltumus, slapjumus, vientulību.
šādās dienās es mīlu cigaretes, labi paēst, tēju un siltumu.
šodien uzdeva jautājumu - Kas ir Laime?
un saņēma arī vienkāršu atbildi - man ir Pohuj.
nejūtos labi, atklātsakot jūtos drausmīgi draņķīgi. man nepatīk justies slikti, bet tā tas dzīvē notiek.
man ir tikai viens jautājums uz kuru es itkā arī vairs negaidu atbildi - kādēļ cilvēki attālinās? kādēļ viņiem patīk, kad citiem ir sūdīgi un pēc tam arī viņam pašam ir sūdīgi un tad jebkurā gadījumā visiem ir reāli sūda sajūta?
bļeģ nu, tā arī neesmu radusi atbildi, bet jūtos pēc sūda.
have fun!
Garastāvoklis:: sūdīgi, bļeģ.
Mūzika: owl city - fireflies
|
Februāris 3., 2010
21:23 - a vot
šodien jūtos sasodīti draņķīgi.
manuprāt, tā ir visiem, vismaz tā šodien izskatījās, vienīgā kas aizvien bija smaidīga un savā mazajā sapņu pasaulē ieslīgusi bija mana mākslas pasniedzēja (starpcitu, man ir aizdomas, ka viņa smēķē savā kabinetā un ne jau nu cigaretes), šodien sēdējām un ilgi runājām. kādreiz es spēlēju klavieres un bija ilgs laiks pagājis un šodien apsēžoties pie šī skaņu un melodijas brīnuma, es sapratu, ka esmu daudz aizmirsusi. gribas atsākt, bet negribās. tā ir sirdslieta. spēlēju tikai sev, pēc noskaņojuma. vismaz agrāk tā mēdzu darīt.
nobijos no tā, ka viss, ko agrāk mācēju ir zudis un viņa man deva brīnišķīgu padomu - iemīlēties. cilvēki, kas ārkārtīgi mīl dzīvi un cilvēkus spēj paveikt daudz un vēlvairāk.
es negribu iemīlēties, mani tas tracina un varbūt tieši tādēļ, ka ar mani jau tas ir noticis. un tas ir briesmīgi, man gribas tikt no tā visa vaļā, tas man kaut kā, par brīnumu, nepalīdz.
un tas mani šodien nogruzīja ar vien vairāk. ir uznākusi ziemas depresija, jo es neredzu neko citu, kā vienīgi sasodīti pelēku Latviju un tas arī viss. pelēka, noplukusi, ieslīgusi rutīnā. garlaicīgi.
|
Janvāris 26., 2010
22:17 - tā notiek.
man sāp galva visu dienu.
principā esmu dusmīga.
šodien gulēju gultā, domāju un sapratu, ka mums ar draugu nav par ko runāt. tas ir traģēdiski, jo līdz šim viss bija lieliski, bet tagad es jūtos kaut kā mazliet egiostiski, jo man skaisti paziņoja, ka tikai es runāju par savām problēmām.
kretīns.
|
Janvāris 24., 2010
22:23 - čau, mani sauc dorondo un es kritīšu Tev uz nerviem :)
es izgāju ārā. man bija siltās bikses, es izskatījos pēc bomža, bet man ir brīvdiena un ir tumsa. es klausījos mūziku uzliku dziesmu owl city - fireflies un stāvēju pilnīgā tumsā ar skatu uz augšu kur bija miljoniem zvaigžņu un mēness. tas bija tik sasodīti pacilājoši un labi. man apkārt nebija nevienas dzīvības un es varēju dejot. man ir vienalga, tas bija moments, kad es baudīju dzīvi.
sniegs tumsā mirdzēja no mēnessgaismas tik skaisti, viss bija balts, zils, melns un sudrabots.
naktīs esmu romantiķe un sapņotāja.
|
|
|