dontreadthis

ļoti grūti

Cenšos nepazust, bet grūti.
Cenšos viņu nepazaudēt, bet grūti.

Pietrūkst seksa, šņuk.

Viss ir kārtībā, vai arī nav... nezinu es. Vienkārši dzīvoju un cenšos mazāk čīkstēt.

Šīsnakts sapnī pabraucām viens otram garām. Tad viņš piezvanīja man un dusmīgi pateica, ka nekad vairs nebraukšot pie manis, ja es tā nolemšu pazust un pamētāties turpu šurpu no vienas pilsētas uz otru.


Īsti nezinu, kas starp mums tagad notiek.

Nu, tā arī nesapratu, vai mani bildināja nopietni vai nenopietni. Es tādām lietām vēl neesmu gatava.

Gulēšana starp palagiem, esot kailai, nepalīdz nemaz, jo, gribot negribot, prāts visādas fantāzijas ģenerē. Un tad koncentrēties miegam gan ir pagrūti.

Sapratu, ka nespēju paskatīties tādu pornogrāfiju, kur jauni, sa/iemīlējušies cilvēki nodarbojas ar seksu. Pārāk intīmi.

Šonakt sapnī mēs bijām uz tilta, viņš ieraudzīja kaut kādu savu transportu, palaida vaļā manu roku un skrēja prom, lai paspētu. Ne bučas, ne apskāviena, ne pabeigta teikuma. Jutos atkal briesmīgi. Un tad mani pamodināja kaķis.

es nesaprotu tos stulbos sapņus

nebiju domājusi, ka iespējams tā "pludot" no kāda pieskārieniem, hah. tad laikam tiešām mīlu :)

mīlestība, tas ir, jasmīni, virmo gaisā

esmu iemīlējusies

Pati sevi drīz nobeigšu. Bezatbildības sajūta ir briesmīga, no kā es tādu iemācījos?
Un tad naktī nav iespējams pagulēt, jo uztraukums no manis svīst ārā tā, ka nezinu, vai celties tajos 3:18, vai nē.

kā lai sabalansē "es gribu tevi" un "liec man mieru, lūdzu" ?

Nedomāju, ka tie kompleksi kādreiz pazudīs, bet cik briesmīgi ir tad, kad tie izlien no zemes kā kurmji pavasarī.

kā tas tā var būt, ka tev kāds pietrūkst, pat ja tas cilvēks tev atrodas blakus?

Bet, piemēram, ko Tu darītu, ja Tev publiskā vietā uz galvas uzkakātu putns (un Tev nebūtu pat salvetes)?

vai, vai, cik neērti, kad kāds no radiem atklāj tavu porno blodziņu

domāju par vakar redzētajiem diviem dzeltenajiem taureņiem un noklausos virtuves sarunas.
tas man atgādina bērnību.