superego refleksijas

Nav tā, ka nerakstu! Rakstu, visu ko rakstu..., bet vairs ne šeit.. :(
Vienkārši daudzi no bijušām attiecībām manu lapu te zin, jo esmu atklāta un godīga beibe, kā arī, ja uzticos, tad līdz galam...!
Un cena tam, ka man tagad jādomā - :?? vai mainīt te lapu un sākt no jauna, jo man ne īpaši gribas visu norakt zem draugu slejas..., jutos reiz te tāda kāda esmu - brīva.... Bet tagad jādomā..., vairāk draugos rakstu, kaut tas bija pret maniem principiem, cilvēka dēļ, kuru mīlu..., bet gribas taču bik savas telpas... un tā nekā sanāk.
Jāpieņem lēmums..

Gaļina Poļiščuka...
Un tās peripētijas...
Kā Tu domā, vai viņa izmisumā kļuva par politisko prostitūti, vai kaut ko vēl bij sadomājusies???
Un vai Tu būtu to skaitā, kas dēļ politikas neietu uz labām izrādēm??

Es saprotu tos cilvēkus, kas bija plānojuši, bet atteicās - politisku motīvu vadīti.. :/ Jo jāatzīst, bet lai nu kam pārdoties, bet Šķēles un Slešera branžai, ir tiešām "blondisms".., man vienkārši sāpīgi domāt, ka Gaļina ir tāda mauka un neko nejēdz, vieglāk to norakstīt uz krīzi un gandrīz vai tādu "blondu" samulsumu no neziņas, ko darīt!!!? :( Es saprotu, katrs režisors sapņo par savu un neatkarīgu teātri..., un reizēm jāmaksā augsta cena, bet vai šāda???? :/
Otra liela kļūda, kā es domāju, no viņas puses - padzīt žurnālistus..., varēja tak kādu basņu izdomāt, lai sevi aizstāvētu, prāta un izdomas taču viņai netrūkst... Tikai šoreiz emocijas ņēma virsroku...

Nē, es viņu nenosodu nemaz... Man tikai skumji.. Ka kultūrai mūsu valstī tik maz vietas.., valsts noved līdz izmisumam ne tikai talantīgus mākslinieku...

reizēm ir tieši tā, ka nav vārdu, kas izteiktu to, ko jūtu, kas ir laime!!! :)

Novembrī pērku jaunu datoru, ir jau noskatīts. IT jomā strādājot, nevar ar tādu grabažu dzīvot, kā man mājās, kaut gan pēc tīrīšanas un pārinstalācijas ar viss labi darbojas. Bet citi laiki un citas prasības! Ko zin, ko vēl nākotnē darīšu!?! :)
Viss lēnām un pamazām, un tikai uz labo pusi.

Vakar gan mežā divi skūtgalvji ar nažiem man gandrīz rīkli pārgrieza, bet mans veselais saprāts un ātrās kājas izglāba arī šajā kritiskajā situācijā.. Nenoliegšu sirds dauzījās kā traka, spiediens augšā, gandrīz paģību.. Bet nu ir jau, ir kādi augstāki spēki, kuriem mans liktenis nekad nav bijis vienaldzīgs.

Rēgiem no pagātnes joprojām patīk mani regulāri sapņos apciemot un sāpināt.. Jā, es tiešām ļoti mīlēju viņu, bet es nekad, nekad, nekad negribētu neko atpakaļ, lai vai kas!!! Diemžēl ir cilvēki, kuri nav mīlestības cienīgi un nekad nebūs!

Man ir jauna dzīve..., un ja tā tik labi viss turpināsies, bail pat pačukstēt te... nē, neteikšu, cik laimīga esmu un būšu!! :D

Ļauj man Tevi noglāstīt!
Viss šaj` pasaulē tik nosacīts –
Laiks, robežas un attālumi!
Viss tik sīks no putna lidojuma!

Tava āda maigāka par zīdu.
Mani pirksti pāri slīdot trīc..
Es zinu – nevar no otra neko pieprasīt,
Tikai mīlot – saudzēt, sasildīt.

Ļauj man Tevi noskūpstīt,
To gaismu, kas Tavās acīs mirdz!
Miers starp mums tik relatīvs.
Es jūtu kā pukst Tava sirds..

Ļauj man Tevi mīlēt
Kā nav mīlējis neviens!
Skat! Jau atkal saule riet!
Skat! Debesis cik sārtas zied!
Atkal liktens izmet savas kārtis!
Bet Tu nebaidies!
Man no Tevis vairs neaiziet!
Par vēlu..

no viena smilšu graudiņa, no vēl viena, vēl viena, vēl, vēl un neaptverami daudz - miljoniem reižu vēl!!!

UN! liedags pilns baltu, gaišu, maigu smilšu, kas glāsta Tavas pēdas pretī jūrai skrienot!!!

Pa vienam vēl vienam drošam solim pretīm laimei...

no vienas lāses lidz lietusgāzei tuksnesī - sen gaidītai veldzei.., vai līdz okeānam pilnam veselas nezināmas un brīnumainas pasaules...!
Pa vienam, vēl un vēl vienam drošam solim pretī laimei!!!

To nekad nevar būt par daudz, tikai par maz...

Pasmaidi vēlreiz arī tad, ja asaras acīs nodod - Tavu jūtīgumu, cilvēcību un skaistumu visai pasaulei!!..., jo smaidu nekad nevar būt par daudz.... tāpat kā mīlestības........

liekas - viņa ir atnākusi..
īstā un vienīgā...
kas ceļ spārnos, liek būt labākai, skaistākai, gudrākai, attīstīties..
redzēt tālāk, mērķēt augstāk, mīlēt... :)

Man ne rudens, ne ziema var ko nodarīt
Ar lietu, salu un sniegiem!
Tik tauriņiem, kas vasarā piedzimuši,
Un naivi cer uz saules stariem,
Ka tie sildīs vienmēr!
To dienas un spārni sastings ar pirmajām salnām
Zem trūdošām liepu lapām.
Es iešu tālāk...

Mīlestība neko nekad nepieprasa!
Mīlestība nelūdz!
Tā atdod sevi visu ar smaidu uz lūpām...
Prātam nav varas pār jūtām!

Man ne rudens, ne ziema var ko nodarīt!
Lai mērcē, saldē, lai ieputina!
Izžāvēšu, sasildīšu, atkausēšu arī Tavas asaras!
Tik karsta mana sirds un droša –
Pretī izmisumam, sāpēm, pārgrieztām vēnām!
Pret vētru, kas plēš un plosa!
Es iešu tālāk...

Mīlestība neko nekad nepieprasa!
Mīlestība nelūdz!
Tā atdod sevi visu ar smaidu uz lūpām...
Prātam nav varas pār jūtām!
Pat ja Tev to nesaprast – jūti!
Jūti! Jūti, cik bez viņas pasaulei grūti!

Tavā attieksmē pret lietām!

nez ko gribu izgulēt?? :> Nu visu laiku nāk miegs, arī pec 12 stundām pavadītām augšpēdus! Laikam rudens klāt!?!.. :/

Bet vispār, ja neskaita miegainību, tad tik labi sen, sen neesmu jutusies - varu iet viena pa ielu un smaidīt... :)
Dzīve turpinās! Mana dzīve iet tur, kur es gribu!

33

...atdziedi, atdziedi, vientuļā dvēsele!
sevī spēku smel!
Tev taču pasaulē šajā ir jādzīvo,
ilgi vēl!!!...
(c)

šovakar saulrieta nebija, mākoņi saulīti ietina mīkstā vatē un aizmidzināja..
ne vilnīša, ne vēja pūsmiņas..,
tikai ledains ūdens, kas mani neaturēja no peldes.

bija tā, mani atveda līdz mājām un es cerēju tur ieraudzīt Tevi, cerēju uz pārsteigumu no Tavas puses, bet Tu ...
Es jutu, ka esi daudz tuvāk par Kuldīgu..
Es jutu Tevi...
Bet Tu nodevi!
Un vēl teici, ka neesi tāda kā citas! ka mīli...

bāc! Un tagad vēl tam "Te Amo" jāskan pa 104.3..

ar katru dienu palieku vieglāka
Apkārt tik daudz komplimentu, īpaši no vīriešiem.., ka riebj! Varētu atvēzēties un pa muti!!! Tikai spēka nav!
Tāds liktens man, kad jūtos vissliktāk, izskatos vislabāk! baaaaaaaaaa c..!!!

Vai Tu zini, kas ir cienīt otra rētas?... Es vienmēr esmu cienījusi Tavējās, lai kāds būtu to iemesls..
Ceru, ka pēdējā laikā Tev nav jaunu..
Bet Tev jāzin, ja radīsies jaunas..., es atbildēšu, ja rakstīsi, zvanīsi..
jo man nav vienalga, pat ja esmu tālu.
Tev jāzin, ka es neesmu tas cilvēks, kas nosoda, atgrūž un sāpina, pamet nelaimē.
Es neko neprasu pretī, es tikai gribu, lai Tev ir labāk..., un ja ne, ka Tu neesi viena šajā pasaulē..

jĀ! Reizēm cilvēki nesaprot, ko dara! Ko iegūst, ko zaudē! :/
Reizēm izvēlas vismuļķīgākās atbildes un ceļus, pa kuriem iet.
Un ir ne mazums cilvēku, kas to izmanto savā labā. Lūk šādiem cilvēkiem nav vietas manā dzīvē un sirdī.
Zemiski un amorāli cilvēki tikai nodara pāri savai karmai, ne man!

Manā dzīvē atkal notikušas ne pārāk jaukas/labas lietas (tas vēl tā maigi teikts), bet es jūtos labi, jo mana sirdsapziņa ir tīra kā baltas dūjas spārns..! :)
Ne vienmēr vari iziet cauri ellei, nesasmērējot spārnus...

Nu ko es varu darīt???!
Pret tiem, kas mani apmelo, nemīl, pazemo?
Ko? Pliku neko! Aizslēgties tikai sevī.
Man nevienam nekas nav jāpierāda. Es esmu laba un jauka un tāda palikšu! Un tie, kas dzird savu sirdi un ieklausas tajā, pazīst un mīl mani tādu kāda esmu!

asaras ieķērušās skropstu galos
un nelaiž, nelaiž vaļā!
gan es tikšu sāpēm pāri - labāk
kā Tu savai sirdsapziņai!


Vispār bija ļoti laba diena un jauks vakars, klusums un miers apkārt un labi cilvēki, kas liek smaidīt..

A par manas sirds likteni, kuru lauž visi, kam nav slinkums, citreiz padomāšu...

Dzīve par mani atkal ir smalki paņirgājusies!
Nu bet gan jau arī šito norīšu, mana sirdsapziņa vismaz ir tīra, neko nevienam sliktu neesmu nodarījusi!
Mazāk ticēt citiem, vairāk sev!

Šodien pirmā darba diena jaunā vietā, novēliet man veiksmi un možu garu!
Un lai arī Jums viss izdodas, draugi! :)*