superego refleksijas

Es mīlēšu Tevi vienmēr...
Un ilgas skūpstīs man spārnus.
Pat, ja vair nekad nebūsim kopā,
Es Tevi neaizmirsīšu.

Es mīlēšu Tevi vienmēr...
Pat, ja manis šaj pasaulē nebūs
Katrā ziedā un saules starā
Mana mīlestība Tev dziedās..


Atceros un jūtu šīs rindas tik dziļi iegravētas sirdī..
kā zīmogs - nedzēšams - šie vārdi un jūtas, kas neizplēn un neizbalo laikam ejot.
laikam tieši tāpēc es nespēju vairs iemīlēt nevienu citu, jo joprojām..
diemžēl mīlestība nepakļaujas gribai un prātam. :/