superego refleksijas

stundas laikā no blondīnes pārtapu par bruneti.
uu ku jocīgi, bet man patīk :)
10 gadi starpā

2 dienas un 12 stundas bez mobiliem un citiem sakariem ar ārpasaulu cerībā, ka rītvakar tā man to piedos.

viss mainās.. jā, arī es bieži zīmēs mēģinu saskatīt jēgu, nākamo darbību - kā rīkoties, redzēt un zināt vairāk kā man kā cilvēkam dots, noticēt tam mistiskajam noslēpumam, kas valda pār pasauli un redz nākotni... kaut neesmu māņticīga, naiva

es zinu, jo vairāk ticēšu sev un darīšu, jo vairāk sasniegšu pat ar asiņainu pieri laužot sienas, jo cita ceļa nav uz sapņu piepildījumu, kā lauzt stereotipus, savas bailes un prāta nospraustos cietokšņus... nedrīkst slēpties četrās sienās, tā ir cilvēces vislielākā kļūda -
ticēt vairāk sienām, nekā sev

es neesmu ļauna, es tikai augu