superego refleksijas

nebūtu tik karsti, es noteikti, ko uzrakstītu.

vējš šovakar nomiris...

es atveru acis - tropi, un kas tā par sačervelējusies pērtiķa sejiņu manā spogulī???

nevajag nemaz sēnes, halucinācijas neventilētā telpā šonakt par brīvu...

šodien uzbļāvu vienam puisītim Lido, būtu zinājusi, ka šamais pa latviski neko daudz nesaprot, būtu runājusi po rusky. Bet pēc trešās reizes, kad viņam atkārtoju, ka man vajag sautētus dārzeņus, bet viņš taisās krāmēt kaut kādu plāceni manā šķīvī, neizturēju.
Izrādās mans pacietības mērs nemaz nav tik neaizsniedzams, īpaši karstā laikā.

Grēki izsūdzēti, var likties uz auss.. ar tīru sirdsapziņu, ka neesmu ar neko labāka par saviem līdzcilvēkiem - tāpat svīstu. :/