superego refleksijas

hmmm.., ja Tu gribēsi tad mainīsies. Spīdola vai, ar mani sarunājas? :) Tu esi gudra meitene, tikai pieķērusies par daudz savai domai, tāpēc pusi, ko rakstīju neuztvēri(nav runa par sapratni, jo būtībā Tu to spētu, ja vēlētos vairāk ieklausīties, ne tikai malt savu). Bet es jau Tevi neuztveru kā naidnieku, vienkārši kā cilvēku, kas visu vēl nesaprot. Un piedod, ja aizvainoju ar savām domām, bet es nodomāju tikai melnbaltā krāsu variācijā.Šis nav tas gadījums. Tikai vēl viens jautājums - Ko Tu darītu, ja Tavs dēls(kaut vai vēl nedzimušais) Tev vienu dienu teiktu - es esmu gays! Mammu, ko man darīt, es mīlu to vīrieti/puisi es bez viņa nevaru, man bail viņam atzīties, man bail, ka viņš mani nogalinās. Mamm, es negribu dzīvot, jo visi, kas par mani uzzinās, novērsīsies. ???
Vienmēr ir viegli spriedelēt par to, ko neesi pieredzējis un pārdzīvojis.
Tu nekad nezināsi, cik fiziski sāpīgi ir tad, kad dzimst bērni, ja pati nebūsi dzemdējusi, un cik nepanesami sāpīgi zaudēt pašai savu bērnu. To tā vienkārši nevar zināt, variants - iedomāties - jebkurā gadījumā Tevi personiski neskars. Ir atšķirība vai pakaras tuvs vai svešs cilvēks, par ko Tu uzzini pēc tam, pakaras, jo jutās nesaprasts atstumts, vienalga kā, ne tikai dēļ homoseksualitātes.