superego refleksijas

Tev tik ļoti bail no šāda apzīmējuma, ka tik ne Tu?! (c) pagrābts no gaisa - kāds te sakars vispār ar bailēm? Mani neuztrauc tas, ka kāds var nodomāt - re, homofobs - jo, kā jau teicu, tieši tā arī nodomās šodienas kontekstā - un dies' ar viņiem. Problēma ir tā, ka ES politikas spiediena rezultātā vairs netiek šķirots, ko/kā tu, cilvēks, domā un izsakies par homoseksuāļiem, jo tikko nav "šī pai pai" attieksme, viss, dialogs ir beidzies, jo viena puse automātiski tiek pieņemta kā naidnieks otrai. Tieši tāpēc es Tev nenogurstoši vairākos komentāros mēģināju pateikt, ka, ja paskatāmies homofobijas definīciju, es homofobs NEesmu, bet paijātājs - arī ne.
Un kāpēc vispār par šo sāku izteikties (tb, kas sāp, par to brēc:) - ka ir šī geju propoganda, sak, iedzimtība un tikai (tas ir tas, ko viņu runascilvēki publiski saka), tad ir cērpjamo aitu bars, kas sevi par žēlsirdīgajām māsām iedomājas (tas nav par Tevi, bet tiem, kas paši pat nemēģina padomāt, kādi tie cēloņi ir), un piekrīt tam bez ierunām, un tad vēl ir tomātu metēji - nīdēji.
Un kas mums sabiedrībā katastrofāli trūkst - skaidrojumi, kas būtu pieejami visiem - par to, ka sagrozītai seksualitātei apakšā bieži vien mīt "melna sāpe" - un ka nevis problēma jāuztver kā nerisināma, bet gan ka jāparāda šī cerība - jā, ja tu gribēsi, var kaut ko darīt (jo es nepiekrītu, ka seksualitāti nevar dziedināt).
Un - nē, Tu mani nenogurdināji ar savām aizstāvības runām, jo ne jau tas, kā teicu, mani satrauc, ko kāds personīgi domā. Taisnvirziena politika (skat. iepr. rakstīto) - tas gan.