superego refleksijas

uzreiz skaitās homofobs? Tev tik ļoti bail no šāda apzīmējuma, ka tik ne Tu?! Vai tad Tev tik svarīgi, ko domās citi, ja jau Tavi uzskati un vērtības ir nostabilizējušās Tavā apziņā un personībā? Varētu visam, ko raksti piekrist, bet diemžēl joprojām neviena no teorijām vēl nav pilnībā zinātniski pierādīta, arī tā pati iedzimtība. Un vēl diemžēl ir lietas, ko nevar mainīt tāpat kā iedzimtību - bērnības pieredzi, ģimeni, kurā piedzimstam, vecākus kas mūs audzina kā prot. Ir vēl daudz nezināmā šajā jautājumā - kā rodas homoseksualitāte. Šajā gadījumā es vairāk pieslienos psihologiem, viņu teorijām. Seksualitāte neiedzimst, bet veidojas dzīves gaitā, tas gan nenozīmē, ka tā pakļaujas kaut kādām korekcijām. Nekad neesmu dzirdējusi, lasījusi par homoseksuāliem cilvēkiem, kas būtu izārstēt ar zālēm, psihoterapijām un laimīgi dzīvojuši kā heteroseksuāli. Kad cilvēkie/sabiedrība vienreiz sapratīs, ka ir lietas, kas nav maināmas un jāpieņem tādas kādas tās ir?!
Nu redzi, neviens neizvēlēsies sev grūtāko ceļu dzīvē, tas nav cilvēka dabā, tāpat arī Tava draudzene. Arī viņa grib būt kā vairums, izbēgt no liekām negācijām un problēmām dzīvē, vienkāršāk izsakoties, viņa negrib būt izstumtā, viena no "...." bara. Ir ļoti grūti šādā sabiedrībā, kāda ir Latvijā, pieņemt savu savādāko sexualitāti, tāpēc gribas atstāt sev cerību - ja nu es kļūdos, ja nu es neesmu tāda. Protams, ir gadījumi īpaši pusaudžu vecumā, agrā jaunībā, kad cilvēciņš pats vēl maldās, nesaprazdams, ko vēlas, kas ir un ko viņam vajag, tāpēc eksperimentē.
Es arī ne īpaši atzīstu tādu kā dižošanos - mēs geji esam labāki, talantīgāki u.tml. Ne vieni ne otri nav labāki par kādu, viņi vienkārši, ir tapat mums blakām, kā Tu un es. Un ir nepieciešams konstruktīvs un otru cienošs dialogs starp pusēm, lai visiem būtu labi. Tā apriešana, kas notiek šobrīd, ir zem katras kritikas.
Tā lūk, es domāju. Ceru, ka pārāk nenogurdināju ar savām aizstāvības runām citādajiem. Mēs visi esam Dieva bērni.