superego refleksijas

Man ne tikai draugu, bet pat radu lokā ir cilvēki, kuri sevi apzīmē kā šādus. Par laimi, mums nerodas problēmas no tā, ka es uzdrošinos tiem atklāt, ka esmu pārliecināta - homoseksualitāte nav tikai iedzimtība, patiesībā, pat lielākajā gadījumā nav (dzīvojam 21. gs., tātad zināt kaut ko nav nekas grūts vai nesasniedzams). Varam mierīgi par to runāt. Teiksim, ir viena meitene, kas ar prātu saprot, kurā brīdī tas lūzuma punkts notika (jo viņa NEpiedzima ar šādu orientāciju, tā ir sekas kaut kam), un - JA pati gribēs, arī mēģinās kaut ko mainīt. Ja ne - nu tad ne, mūsu attiecības tas nekā nesabojā.
Bet re, to jau arī vajadzēja pierādīt - Tavs pēdējais teikums - tātad, ja mani uzskati atšķiras no "pai pai, viss ir labi, viss ir pareizi, viss jums būs", cilvēks momentā skaitās homofobs. Lūk, un tas ir tas, kas šinī visā nepatīk man.