superego refleksijas

Liesmas skar jau debess malu!
Skropstas nosvilušas..
Miljoniem gadu es gaidīt varu -
Tavu atnākšanu!

Kubikkilometros ledāju iekalta,
Sagūstīta sirds nejūt sāpes!
Cērt, no visa spēka!
Un leduss sadrups lauskās sārtās!

Kā bez prāta! Gadiem dzīvots,
Solīts, dāvāts, citiem dots,
Sirdsiltums izniekots!
Tik vien kā sauja ogļu - dziestošu - palika vien pāri.

Bet Tev pāris dzirkstelītes spožas
Laikam tās no zvaigžņu lietus,
Skaistām, vieglām dienām ...
Aizķērušās Tavās skropstās mirdz...!

Tu tagad redzi, cik daudz vēl vari?!
Es degu un nesadegu Tavās rokās!
Es degu gaišāk par sauli!
Es jūtos kā piedzimusi no jauna!

Liesmas skar jau debess malu!
Skropstas nosvilušas..
Tik stipri es Tevi mīlēt varu -
Ar sirdi, dvēseli un garu!