superego refleksijas

asaru jūra! blin!
Tie krievi! Stāsti šitā un tā visu, bet ja ne pa spalvai, tad... poshla v zhopu s vsei istoriei Latvii!!!!!!! ;(
Nē, nu nav jau viegli dzīvot neetniskajā dzimtenē ar postpadomju ideoloģijas saknēm!!!! :(((( Ciešu, ciešu, bet tad vienu brīdi domas un uzskati izvicina spārnus... un kā ar āmuru naglai pa galvu - dabūju es!!!
Teperiments!!! oi ! Žēl,ka mums pašiem latišiem tas tik īss...!!! :(

Šobrīd tā gadījies, ka nedaudz paguru zem šīs problēmas sloga, jo ne jau bieži ikdienā un attiecībās par to runājam...
Jā dzīve nav joks! Tikai viņai baigi patīk jokot ar mums! ;)

Man arī prieks Te atgriezties... būt ar jums.. būt pašai
Vienīgi cibā(manā) ir 7 gadu vecas atmiņas, kurām vakar raugoties pāri man palika skumji..
Es nespēju stiprāk, vairāk mīlēt, kā tas bija tad... UN vēl kaut kur dziļi, dziļi kādā mazā sirds kaktiņā es Tevi neieredzu(tātad vēl mīlu),par to,ko nodarīji man... Es pazaudēju 3 savas dzīves gadus pēc tam... un nav vairs tos iespējams atgūt...
Bet tagad man ir viss, ko vēlējos, protams, ne jau rožu dārzs bez ērkšķiem... Tikai tagad un tad palika viens neatbildēts jautājums..., kāpēc tā tam bija jānotiek???? Es neko neieguvu, neko.... Ceru, ka varbūt TU savā pusē kaut ko... Un Tavas ledainās bruņas beidzot izšķīda karstos apskāvienos un mīlestības apliecinājumos, ka TU beidzot juti viņas kaislo elpu.. biji dzīva!