superego refleksijas

svīstu, svīstu...

Kaut nu ātrāk izsvīstu to herņu ārā!!! Nu nav nekā pretīgāka par slimošanu šajā pasaulē!!! Bija jau piemirsies, cik tas ir tizli!!!
Pēc vakardienas 39ar pus, šodien jau cerīgāk izskatās, laikam dzīvošu... fuuu
Bļin!!! Man apnicis tupēt gultiņā un vienai svīst!!! Kad trakot gribas, kad aiz četrām sienām tik daudz kas mani gaida un TU!!!

Nu nekas!!! Rīt sadzeršos zāles un prom!!! Vēl Jauno gadu notralināt slimojot, nevēlos!!!

mīlestībā ir kas ļoti neprātīgs, nevaldāms un mežonīgs... pirmatnējs

Liesmas skar jau debess malu!
Skropstas nosvilušas..
Miljoniem gadu es gaidīt varu -
Tavu atnākšanu!

Kubikkilometros ledāju iekalta,
Sagūstīta sirds nejūt sāpes!
Cērt, no visa spēka!
Un leduss sadrups lauskās sārtās!

Kā bez prāta! Gadiem dzīvots,
Solīts, dāvāts, citiem dots,
Sirdsiltums izniekots!
Tik vien kā sauja ogļu - dziestošu - palika vien pāri.

Bet Tev pāris dzirkstelītes spožas
Laikam tās no zvaigžņu lietus,
Skaistām, vieglām dienām ...
Aizķērušās Tavās skropstās mirdz...!

Tu tagad redzi, cik daudz vēl vari?!
Es degu un nesadegu Tavās rokās!
Es degu gaišāk par sauli!
Es jūtos kā piedzimusi no jauna!

Liesmas skar jau debess malu!
Skropstas nosvilušas..
Tik stipri es Tevi mīlēt varu -
Ar sirdi, dvēseli un garu!