superego refleksijas

Gaļina Poļiščuka...
Un tās peripētijas...
Kā Tu domā, vai viņa izmisumā kļuva par politisko prostitūti, vai kaut ko vēl bij sadomājusies???
Un vai Tu būtu to skaitā, kas dēļ politikas neietu uz labām izrādēm??

Es saprotu tos cilvēkus, kas bija plānojuši, bet atteicās - politisku motīvu vadīti.. :/ Jo jāatzīst, bet lai nu kam pārdoties, bet Šķēles un Slešera branžai, ir tiešām "blondisms".., man vienkārši sāpīgi domāt, ka Gaļina ir tāda mauka un neko nejēdz, vieglāk to norakstīt uz krīzi un gandrīz vai tādu "blondu" samulsumu no neziņas, ko darīt!!!? :( Es saprotu, katrs režisors sapņo par savu un neatkarīgu teātri..., un reizēm jāmaksā augsta cena, bet vai šāda???? :/
Otra liela kļūda, kā es domāju, no viņas puses - padzīt žurnālistus..., varēja tak kādu basņu izdomāt, lai sevi aizstāvētu, prāta un izdomas taču viņai netrūkst... Tikai šoreiz emocijas ņēma virsroku...

Nē, es viņu nenosodu nemaz... Man tikai skumji.. Ka kultūrai mūsu valstī tik maz vietas.., valsts noved līdz izmisumam ne tikai talantīgus mākslinieku...

Nav tā, ka nerakstu! Rakstu, visu ko rakstu..., bet vairs ne šeit.. :(
Vienkārši daudzi no bijušām attiecībām manu lapu te zin, jo esmu atklāta un godīga beibe, kā arī, ja uzticos, tad līdz galam...!
Un cena tam, ka man tagad jādomā - :?? vai mainīt te lapu un sākt no jauna, jo man ne īpaši gribas visu norakt zem draugu slejas..., jutos reiz te tāda kāda esmu - brīva.... Bet tagad jādomā..., vairāk draugos rakstu, kaut tas bija pret maniem principiem, cilvēka dēļ, kuru mīlu..., bet gribas taču bik savas telpas... un tā nekā sanāk.
Jāpieņem lēmums..