![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kuras jāpieņem tādas kādas tās ir.
April 24th, 2009
ka paralēli ir tāda kā vēl viena ģimene, cilvēks, ar kuru mans cilvēks sazvanās un sarakstās katru dienu.
Kas tā viņām par atkarības formu??
Skumji. Jo man grūti to saprast un pieņemt. JA attiecības ir pārtrauktas, tad tās ir pārtrauktas, jo draudzība nav tāda atkarība vienam no otra.
Mana zvanīšanās un rakstīšanās brīžiem tiek uztverta kā apgrūtinoša, otra nē. Man vislaik grib iestāstīt, ka pastāv tik cieša draudzības forma, ka nevar iztikt bez viens otra informēšanas par katru kaut cik nozīmīgu notikumu un padomu prasīšanu ik dienu.
Es saprotu un zinu vispār, kas tas ir, bet man nav jēgas pavērt muti, jo viss tiks pavērsts pret mani.
Uzskatu, ja tam trešajam cilvēkam nav nokārtota un pilvērtīga privātā dzīve, tas nenozīmē, ka otram - manam cilvēkam tā jāaizpilda. Tā viņu atkarība nevienam par labu nenāk, nevienam no trim.
Rezumē:
Trešajam - pārāk liela nepatstāvība, atkarība no bijušajām attiecībām un joprojām dziļas jūtas..
Otrajam - vēl vecas vainas sajūtas paliekas, attiecības, kuras neko neuzspiež un no kurām var ņemt ko grib, vēl iespējams, svarīgu kontaktu un saskarsmes trūkums ārpus pamatattiecībām un iespēja pilnībā kontrolēt situāciju.
Pirmajam - grūtības sagremot un pieņemt tādu draudzības formu, kas ir kā paralēlas attiecības tikai bez seksa.
Un tagad kāds lūdzu pasakiet, ka vaina ir manī un tikai manī!?
P.S. Jā, es sāku samierināties ar esošo situāciju, bet tam arī var būt sekas... un nezinu vai tikai pozitīvas.. un vai man būtu jāsamierinās, ka tepat perifērijā visu laiku kaut kas notiek ar cilvēku, kuru mīlu un kurš mīl mani!?
Kas tā viņām par atkarības formu??
Skumji. Jo man grūti to saprast un pieņemt. JA attiecības ir pārtrauktas, tad tās ir pārtrauktas, jo draudzība nav tāda atkarība vienam no otra.
Mana zvanīšanās un rakstīšanās brīžiem tiek uztverta kā apgrūtinoša, otra nē. Man vislaik grib iestāstīt, ka pastāv tik cieša draudzības forma, ka nevar iztikt bez viens otra informēšanas par katru kaut cik nozīmīgu notikumu un padomu prasīšanu ik dienu.
Es saprotu un zinu vispār, kas tas ir, bet man nav jēgas pavērt muti, jo viss tiks pavērsts pret mani.
Uzskatu, ja tam trešajam cilvēkam nav nokārtota un pilvērtīga privātā dzīve, tas nenozīmē, ka otram - manam cilvēkam tā jāaizpilda. Tā viņu atkarība nevienam par labu nenāk, nevienam no trim.
Rezumē:
Trešajam - pārāk liela nepatstāvība, atkarība no bijušajām attiecībām un joprojām dziļas jūtas..
Otrajam - vēl vecas vainas sajūtas paliekas, attiecības, kuras neko neuzspiež un no kurām var ņemt ko grib, vēl iespējams, svarīgu kontaktu un saskarsmes trūkums ārpus pamatattiecībām un iespēja pilnībā kontrolēt situāciju.
Pirmajam - grūtības sagremot un pieņemt tādu draudzības formu, kas ir kā paralēlas attiecības tikai bez seksa.
Un tagad kāds lūdzu pasakiet, ka vaina ir manī un tikai manī!?
P.S. Jā, es sāku samierināties ar esošo situāciju, bet tam arī var būt sekas... un nezinu vai tikai pozitīvas.. un vai man būtu jāsamierinās, ka tepat perifērijā visu laiku kaut kas notiek ar cilvēku, kuru mīlu un kurš mīl mani!?