superego refleksijas

Pulkstenis tikšķ bez skaņas
Laiks izbalojis slēpjas atmiņu ēnās
Upes plūdums lēns - notrulina
Nečaukst trūdošo lapu paklājs zem kājām

Bez mājām, bez dzīves, uz koferiem
ar iekrāto mantu kravu dvēsele mētājas
kā prostitūte - bez vietas, bez satvara sava
zem tukšuma svara

Izraidīto zemē neviens nesarunājas
domas un jūtas mēmas klejo
līdz nogrimst tumšo ezeru dzelmē
neizraudātas..