superego refleksijas

Es esmu lūzere, lūzere, lūzere, lūzere, lūzere! Ble

Un asarām sprākstot acīs noskatos kā viss izslīd no pirkstiem, nedarot neko, ja nevaru darīt to, ko gribu.

pazaudēt visu un pazust.

Tik daudz adrenalīna, ka acīs sāka migloties un galva sāpēt!
Es toč reiz sevi piebeigšu, ja pati dzīve to neuzspēs pirms manis!

Taisos iet psihoterapjā, citādi lēnām un pamatīgi zaudēju sevi.